Selektīvi medījamu stirnāzi Diāna atvēlējusi Romānam Dzalbam, kurš medī Tērvetes apkaimē. “Stirnāža meklējumos kopā ar suni biju pavadījis vairākus rītus un vairākus vakarus. Pirmsriesta laikā meklēju selektīvi medījamu senioru vai neperspektīvu jaunuli, kas tāpat jāizņem no populācijas. Šo dzīvnieku biju vērojis jau vairākus vakarus, taču vēl nebiju īsti izlēmis. Biju izpētījis, cikos un kur tas iznāk uz lauka gan vakarā, gan agri no rīta. Pārējie kandidāti tomēr vēl nebija medījami, jo bija daudz perspektīvāki. Savukārt šim āzim ragi jau bija norietā un arī pats vairs galvu nenesa stalti. Tā nu piecēlos agri no rīta un devos to satikt. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, jāteic, es biju domājis, ka āzītis ir jaunāks, nekā izrādījās pēc zobiem. Tā nu apsēdos uz akmens garā zāle un nelielos krūmiņos, noliku ieroci blakus uz somas un sāku gaidīt. Man līdzi bija binoklis ar tālmēru, ko biju dabūjis testam no SIA Ieroči. Beidzot pamanīju āzi. Tas bija 140 metru attālumā. Paņemu ieroci, uzliku uz 4stable stik un… neko neredzu. Šķiet, ka saule tā dīvaini spīd… Izrādās, tēmēklis bija aizsvīdis. Kamēr to sapratu un noslaucīju lēcas, āzis bija jau tikai 89 metru attālumā. Vairs nekavējos ar šāvienu. Taču piedzīvojums ar to nebeidzās. Kvadricikls bija aptuveni kilometra attālumā. Atstāju somu, šaušanas atbalstu un gāju. Pie braucamā sapratu, ka atslēga palikusi somā. Gāju atpakaļ pēc atslēgas. Tā nostaigāju liekus divus kilometrus. Taču staigāt ir veselīgi!” atceras Romāns Dzalbs.
Kādēļ mednieki baidās sūtīt datus? “Šauj garām!” #195 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
