Biedējošs, bet tai pat laikā arī komisks atgadījums fiksēts Rietumu Virdžinijas Miltonas pilsētiņā, Amerikas Savienotajās valstīs. Iedzīvotājus pārbiedējuši divi jenoti (Procyon lotor), kuru uzvedību nevarēja nosaukt par normālu.
Dzīvnieki streipuļoja, nesakarīgi skraidīja, vēlās un uzdūrās priekšmetiem, bet galvenais, tie it nemaz nebaidījās no cilvēkiem. Bet, kā zināms, viena no trakumsērgas galvenajām pazīmēm ir pārlieka agresivitāte vai pilnīgs baiļu zudums. Zinot, ka trakumsērga ir letāla slimība, Miltonas iedzīvotāji pārbijās līdz nāvei. Kad notikuma vietā ieradās policisti un sagūstīja abus pūkainos pārkāpējus, atklājās, ka tie nav slimi, bet gan vienkārši piedzērušies.
Izrādās, jenoti iepriekš bija viesojušies ābeļu dārzā un saēdušies uz zemes sakritušos paradīzes ābolīšus. Pavisam apreibuši no dabiskā spirta, ko satur ierūguši augļi, jenoti grīļodamies un gāzelēdamies ārdījās pa ciemu.
Šādi gadījumi rudenī nav retums. Ir piefiksēts, ka no sarūgušiem augļiem reibumā iedzīvojas aļņi, brieži, stirnas, pat vāveres un putni. Tagad izrādās, ka arī jenotiem šādas dzīres iet pie sirds. Pēc sagūstīšanas abi jenoti nodoti veterinārārstu rokās un nogādāti uz dzīvnieku patversmi izgulēt dzērumu.
Latvijā tikšanās ar šo visēdāju ir visai retas
Ir zināmi tikai pāris gadījumu, kad šis dzīvnieks ir novērots, turpretī Lietuvā jenotu ir aizvien vairāk. Daži domā, ka tie ienāk no Kaļiņingradas apgabala, citi – ka no Ukrainas un Baltkrievijas, vēl kāds vaino bezatbildīgos eksotisko mājas mīluļu tīkotājus, kuriem dzīvnieciņi ātri apnīk un tiek izmesti mežā. Lai tur vai kā, domājams arī Baltija, tāpat kā Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas dienvidi un citu reģionu valsts drīz saskarsies ar jenotu patvaļu.
Šis dzīvnieks ir bīstamāks par plaši izplatīto jenotsuni, jo spēj kāpt kokos un apdraud ne tikai tos putnus un dzīvniekus, kas mīt uz zemes, bet arī kokos dzīvojošos un ligzdojošos. Turklāt jenots ir vēl viens potenciālais trakumsērgas pārnēsātājs. Ja Baltijas valstīs novērotie jenoti ir savvaļas dzīvnieki, kas jaunu teritoriju meklējumos migrē no dienvidu reģioniem, infekcijas slimību izplatības draudi pieaug.
Kā zināms, par galvenajiem trakumsērgas izplatītājiem līdz šim tiek uzskatīti lapsa un jenotsuns. Pateicoties ilggadējai trakumsērgas apkarošanas programmai – mazo plēsēju aktīvai medīšanai un vakcinācijai ar orālo vakcīnu, ir izdevies panākt, ka mūsu valstī infekcija ir izskausta. Šobrīd Latvija un arī Lietuva ir no šīs slimības brīvo valstu sarakstā. Tomēr trakumsērgas monitorings turpinās, gar austrumu robežu no lidmašīnām divas reizes gadā tiek kaisīta orālā vakcīna, bet Austrumlatvijā nomedīto un uz ceļiem notriekto dzīvnieku atliekas tiek nogādātas testēšanai laboratorijā. Trakumsērgas pazīmes ir pārmērīga siekalošanās, neadekvāta uzvedība, bailes no ūdens, savvaļas dzīvniekiem zūd dabiskās bailes no cilvēka. Ja ir aizdomas, ka novērots ar trakumsērgu slims dzīvnieks, ir nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, policijai un veterinārārstiem.
“Šauj garām!” jautājums. Medīt mežacūku vai jenotsuni?
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
