Lielie plēsēji visai ātri saprot, ka no cilvēka tiem nav jābaidās un cenšas ieņemt visu pieejamo dzīves telpu, gādāt barību tur, kur mēs, cilvēki, nemaz neceram ieraudzīt lielos plēsējus – mūsu māju tiešā tuvumā un pat pagalmos. Ja vilki tā īpaši nekad nav kautrējušies noplēst mājas sargu, tad nule pastiprinātu interesi par mājdzīvniekiem sākuši izrādīt lūši. Tie nāk pie cilvēku mitekļiem un medī kaķus. Tā noticis gan Aizkraukles novada Sērenes pagastā, gan Saulkrastu novada Sējas pagastā.
Sērenietis Arvils Blūzmanis atklāj, ka ciematā jau pērn sākuši pazust kaķi. Aizdomās tika turētas lapsas, jo mājas minči patiešām tām ir visai viegls medījums. Taču patiesība, visticamāk, ir pavisam cita.
“Aiz manas mājas piekalnītē ir dīķi. No mājas taisnā līnijā tie ir 200 metri. No nākamās mājas tikai 150. Ciemata iedzīvotāji sūdzējās, ka pazūd kaķi. Ierīkoju lapsu pievilināšanas vietu. No 2021. gada rudenim līdz 2022. gada pavasarim nomedīju 13 lapsas un divus jenotsuņus. Pievilināt lapsas atsāku arī 2022. gada rudenī. Pievilināšanas vietā ir arī kamera, lai zinātu, kad lapsas nāk un kad tās var gaidīt. Rudenī ievēroju vairs tikai divas lapsas, kas apmeklēja pievilināšanas vietu.
Nomedījām pēdējo šīs sezonas briežu teļu un iekšas izliku pievilināšanas vietā. Nākamajā dienā ap pulksten 15.30 pie iekšām atnāca… lūsis. Un tas tikai 150 metru no tuvākās mājas… Lūsis tur pavadīja trīs stundas. Tad aizgāja, lai pēc pusnakts atkal atgrieztos uz kādu stundu. Kamera fiksēja arī kašķainu lapsu, ko veiksmīgi nomedīju un utilizēju. Notikušo pārrunāju ar citiem medniekiem. Ļoti iespējams, ka kaķu pazušana nav tik daudz saistīta ar lapsām, cik lūšiem. Tuvumā esošo mastu mēs arī dēvējam par Lūšu mastu. Kad vēl bija atļautas lūšu medības, tajā arī pats nomedīju savu pirmo lūsi. Vēl vienu mazliet tālāk. Lūšu mežā ir daudz.
To, ka lūši barības meklējumos tuvosies cilvēku mitekļiem pēc lūšu medību aizlieguma, varēja gaidīt. Plēsējs, nespējot atrast barību mežā, ir spiests to meklēt citur. Nejūtot briesmas no cilvēka, tas ķer to, ko var noķert. Savukārt faktu, ka lūši ar vien biežāk nonāk cilvēku mājokļu tuvumā var izskaidrot tikai ar lielo populācijas blīvumu. Lūsis ir uzmanīgs, taču tajā pašā laikā arī ļoti spēcīgs un veikls plēsējs,” tā Arvils Blūzmanis.
Lūsis mājas pagalmā pēc kaķiem ienācis arī Sējas pagastā, pavisam netālu no Saulkrastiem.
“Tikai kilometra attālumā Saulkrastu vasarnīcām mans kaimiņš Normunds zvanīja un vaicāja, vai meža kamerās neesmu redzējusi lūsi. Lūsi kameras bija fiksējušas pagājušā ziemā, bet rudenī atradu lūša noplēstu stirnu, par ko arī ziņoju lietotnē Mednis. Kaimiņš sūdzējās, ka no četriem kaķiem divi ir pazuduši. Pazudušas arī piecas vistas. Kādu dienu viņš mājās atgriezies agrāk un redzējis, kā lūsis lēnām dodas projām no pagalma. Savukārt atlikušie kaķi bija tā pārbijušies, ka palīda zem automašīnas motora pārsega. Nākamajā dienā viņš atsūtīja fotogrāfijas, kurās redzams jauns lūsis. Kaimiņš minēja, ka dzīvnieks bijis klibs.
Lūsis bija devies projām, taču nav zināms, vai uz ilgu laiku. Ja tam ir ievainojums, dzīvnieks noteikti atgriezis tur, kur laupījumu iegūt visvieglāk. Arī par šo lūša parādīšanos noziņoju Mednī.
Šodien ejot pastaigāties ar suni ievēroju divu vilku pēdas. Vilki bija iznākuši no Dzelves purva, pārsimts metru no mājām, kur pirms diviem gadiem pavasarī fiksēju lāča pēdas, iezīmējuši teritoriju un atgriezušies purvā.
Tas nozīmē, ka suņus vairs bez pavadas laist pastaigā nevar. Suns vilkam ir viegls medījums. Par vilkiem manas mājas apkaimē bija ziņojis arī vietējais mednieku kolektīvs. Labi, ka mājas pagalms ir iežogots… Taču plēsējiem vasarnīcu apkaimē medījuma netrūkst… Pavasarī tiek paņemti kaķēni, kurus rudenī, aizbraucot uz pilsētu pamet… Tā ir nožēlojama rīcība! Kaķi nāk un meklē ēdamo. Labi, ka ir vietējie iedzīvotāji, kuri pamestajiem dzīvniekiem palīdz,” atklāj žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska.
Pārsimts metrus no mājām vilka pēdas
Jaunais žurnāla Medības numurs jau ir klāt!
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
