Pateicoties mednieku ieinteresētībai, žurnāla Medības redakcija viena no pirmajām saņēma ziņu, ka pie Liepājas ezera, netālu no Otaņķiem ir nomedīts šakālis (Canis aureus). Notikumi risinājušies privātā zemes īpašumā, kura saimniekiem pieder neliela putnkopības saimniecība. “Visai pastāvīgi pie mums viesojas lapsas un dažādi citi mazie plēsēji. Lai novirzītu viesu plūsmu un koncentrētu tos vienā vietā, mēs ierīkojām barotavu. Bojāgājušos putnus, kaušanas atliekas liekam vienuviet, ārpus teritorijas. Saimniecība ir iežogota, bet plēsēji, sevišķi lapsas visai veikli prot parakties apakšā zem sētas un tikt pie vistām. Tādēļ mēs bijām nolēmuši ierīkot barotavu,” pastāstīja saimnieks un mednieks Uldis (vārds mainīts).
Pie plēsēju pievilināšanas vietas tika uzstādīta meža kamera, kas fiksēja visus atnācējus, ko pēc tam, vairumā gadījumu arī izdodas nomedīt. Reiz, aplūkojot fotogrāfijas, mednieks esot samulsis. “Ja godīgi, es to šakāli arī iepriekš biju redzējis, bet es domāju, ka tā ir kaut kāda traumēta lapsa. Aste atšauta, var būt pēc kaut kādas traumas pazaudēta. Pagājušajā sezonā saimniecības apkaimē nomedīju vienpadsmit lapsas un viena bija tieši tāda – no astes bija palikusi pāri tikai mazā pusīte. Biju pārliecināts, ka arī šī ir rudā, līdz vienu vakaru atnāca medību kameras bilde, kas skaidri parādīja, ka dzīvnieks izskatās citādāk un ir lielāks par lapsu,” savās atmiņās par notikušo dalījās Uldis.
Kurzemē arvien biežāk sastop zeltainos šakāļus. Aculiecinieku video
Liktenīgajā rītā mednieks ievēroja, ka pagalmā, voljērā dzīvojošais vācu medību terjers sācis plosīties, ostīties un riet. Uldis izklāstīja tā rīta notikumus: “Pievērsu uzmanību suņa uzvedībai. Es nezinu kā, bet tas bija sapratis, ka kaut kas tuvojas. Pat vējš pūta citā virzienā, bet suns jau juta plēsēju. Es klusiņām devos paskatīties, kas barotavā notiek un tieši tajā brīdī parādījās šakālis. Daudz laika domāšanai man nebija.”
Sākumā medniekam licies, ka barotavā ieradusies lapsa, kas bija pasākusi nākt vienā un tajā pašā laikā. Pēc tam, kad dzīvnieks tika nomedīts, to varēja apskatīt: “Šakālis ir lielāks par lapsu, tam ir divreiz īsāka aste. Viena no spilgtākajām atšķirības zīmēm ir tas, ka šakālim ausis aizmugurē nav melnas, bet gan rudas. Pēc šīs pazīmes arī augstā zālē šakāli varētu atšķirt no lapsas.”
Saimnieks stāsta, ka ezera pusē, netālu no Otaņķiem vasaras vidū dzirdējis arī šakāļu bara dziesmu. Pavisam netālu no ceļa. “Es pats medīju Gaviezē. Mums ar vilkiem arī diezgan traki tagad iet. Ļoti daudz savairojušies. Esmu dzirdējis vilku baru, bet tās balsis, kas skanēja pie Liepājas ezera bija daudz spalgākas, rejošākas. Pēc tam pameklēju Youtube kanālā, kā gaudo šakālis. Viens pret vienu!” atklāja Uldis, piebilstot, ka aptuveni izpētījis vietu, kur varētu būt šakāļu midzenis.
Pēc Valsts meža dienesta informācijas – pagājušajā sezonā saņemtas atskaites par 20 nomedītajiem šakāļiem. Mednieks Uldis spriež, ka Liepājas ezera niedrājos šakāļiem dzīve būs ļoti laba, bet mazo saimniecību īpašniekiem nāksies nopietnāk domāt par savu putnu un mājlopu, var būt pat bērnu un suņu aizsardzību no šī jaunā plēsēja.
Žurnāla Medības pielikums: Plēsēji un grauzēji
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
