No Eiropā sastopamajām deviņām savvaļas zosu sugām četras (mazā zoss, sarkankakla zoss, melngalvas zoss un sējas zoss pasuga taigas sējas zoss) piedzīvo skaita kritumu, bet vairums populāciju, klimatam un lauksaimniecības kultūrām mainoties, strauji pieaug, radot zaudējumus lauksaimniekiem. 2015. gadā izveidota Eiropas zosu apsaimniekošanas platforma, kuras uzdevums būs pielāgot medību slodzi katras sugas un populācijas reālajai situācijai. Uzdevuma realizēšanai ļoti svarīga ir informācija par sugu sastāvu un vecuma grupām.
Latvijā medījamas ir meža zoss, Kanādas zoss, baltpieres zoss un sējas zoss. Par šo sugu nomedīto īpatņu skaitu medniekiem katru gadu ir jāsniedz dati Valsts meža dienestam.
2014. gadā tika sākts pētījums par sējas zoss pasugu taigas sējas zoss un tundras sējas zoss sastopamību Latvijas mednieku guvumā. Šo gadu laikā iegūti 476 noteikšanai derīgi sējas zosu attēli. Ziņojumi aptvēra vidēji 6–10% no VMD ziņoto nomedīto sējas zosu skaita. Pa šiem gadiem bijuši četri taigas sējas zoss nomedīšanas gadījumi jeb 0,8% no ziņojumu skaita. Šo datu ieguvē piedalījušies ap 90 cilvēku no 40 pagastiem – Artis Aniņš, Linards Bartusevičs, Guntis Bercis, Niks Bercis, Kaspars Beriņš, Juris Birģelis, Ainārs Birģelis, Nataļja Bludenko, Raimonds Blumbergs, Edgars Bodnieks, Jānis Brambats, Rinalds Brokāns, Ingus Buliņš, Andrejs Bumbieris, Indulis Burka, Egils Čauris, Kristaps Didže, Māris Dimants, Linda Dombrovska, Arta Dubava, Gaitis Fadejevs, Andrejs Fjodorovs, Kārlis Franks, Valerijs G., Arnis Graudužis, Raitis Graudužis, Jānis Grīnvalds, Igors Grotuss, Raimo Jansons, Gunārs Jānis Lagūns, Mareks Karpovics, Guntars Klūga, Rinalds Kolkovskis, Andris Kravalis, Igors Kravecs, Mārcis Kulainis, Jānis Kvāls, Einārs Lapiņš, Juris Lazdiņš, Ivars Lodiņš, Artis Logins, Aksels Loks, Andris Māsēns, Kristaps Midegs, Arvis Mierkalns, Andris Milēvičs, Valdis Mincāns, Jānis Opmanis, Aivis Ozols, Ivars Ozoliņš, Jānis Pētersons, Reinis Picka, Guntars Polis, Gints Priedītis, Uldis Puriņš, Ģirts Razma, Jānis Razma, Rihards Remess, Ojārs Ronis, Aivis Rostoks, Ģirts Runnis, Andrejs Savčuks, Konstantīns Savčenko, Rūdolfs Šmits, Andris Sots, Renārs Stančiks, Māris Strautnieks, Andris Svārups, Māris Šaripo, Kate Šterna, Ritvars Taube, Gvido Taube, Artūrs Tīle, Edgars Treimanis, Ēriks Treinovskis, Juris Vasjatkins, Vasilijs Vasjatkins, Varis Važa, Agris Vējkājs, Jānis Vējkājs, Ilmārs Voitčonoks, Mārtiņš Voitčonoks, Zigmārs Zaķis, Dāvis Zaube, Jānis Zālītis, Guntis Zembergs, Lauma Zīle, Agnis Zīverts, Valdis Zīverts, Uģis Žīds, Sergejs X. Vislielāko daļu datu devuši Irlavas un Jaunpils pagastu mednieki. Ritvars Taube ziņojis katru gadu par lielu skaitu putnu un mudinājis arī savus biedrus fotografēt guvumu.
Dati par pārējo zosu sugu nomedīto putnu vecuma sastāvu līdz šim Latvijā nav vākti. Arī sējas zosu pētījumam kāds var pārmest, ka aptverti vien 10% guvuma, ne 30% kā Zviedrijā. Lai arī turpmāk sekmīgi medītu sējas zosi, būtu nepieciešams turpināt monitoringu, vairāk pievēršot uzmanību attēlu kvalitātei.
Lai sējas zoss pasuga būtu nosakāma, vajadzīgi divi attēli vienam īpatnim – knābis sānskatā un putns visā augumā no augšas. Saredzama spārna virspuse ļaus noteikt vecumu.
Ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu Latvijas Universitāte projektā Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte ir izveidojusi vietni www.nomeditie.org. Tajā atrodamais noteicējs ļaus atkārtot sugu atšķiršanu pirms medībām un precizēt nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālā ierakstāmo informāciju. Lapā var arī iepazīties ar projekta iepriekšējo gadu rezultātiem.
Šajā vietnē katrs mednieks var palīdzēt savākt datus par nomedīto zosu vecuma sastāvu un sējas zosu pasugām. Nepieciešams nofotografēt putnu virsskatā (ar paplestu spārnu un izstieptu kaklu) un knābi no sāniem un aizpildīt mazu anketiņu vietnes sadaļā Ziņot.
Ne spalviņas vēlot, projekta vadītāja Antra Stīpniece, LU Bioloģijas institūts
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
