Koka medību tornīši
Viens no veidiem, kā medības padarīt pēc iespējas drošākas, ir medību vietas labiekārtošana ietīkojot medību tornīšus. Risinājumu ir ļoti daudz, katram medību veidam un situācijai dabā var izvēlēties piemērotāko. Lai arī kāda būtu tornīša konstrukcija, tai jāizvēlas labas kvalitātes zāģmateriāli bez lieliem zariem un plaisām, kas varētu ietekmēt konstrukcijas stiprību. Tāpat vēlams izvēlēties materiālus, kas jau rūpnieciski apstrādāti ar koksnes aizsardzības līdzekļiem. Tie kalpos ievērojami ilgāk. Tāpat vēlama papildus apstrāde, vienlaikus tornīti nokrāsojot krāsā, kas iederas meža ainavā. Grunts zem tornīša balstiem jānolīmeņo un jānoblietē. Arī tas tieši ietekmē tornīša stabilitāti. Ja nepieciešams, tas papildus jānostiprina ar zemē iedzītiem enkuriem. Tas īpaši svarīgi, ierīkojot augstu torņus.
Stāvtornītis ar sēdekli
Lielos mastos, kur medniekam uz numura jāpavada ļoti ilgs laiks, lieti noderēs stāvtornītis, kurā var ne tikai ērti stāvēt, bet arī apsēsties.
Tornīša grīdiņas augstums no zemes ir aptuveni 1,7 metri. Tas ļauj labi pārskatīt apkārtni arī tad, ja jā aizaugusi ar biezu zāli un sīkiem krūmiem. Protams, šāvienam jāizvēlas mirklis, kad medījums ir labi saskatāms un lodes lidojumam nekas netraucēs. Tornīša kājām izvēlētas 100×100 mm brusiņas, savukārt nesošajām konstrukcijām, arī grīdai un sēdeklim – 100×40 mm plankas. Tās nelieksies un nelūzīs arī zem liela auguma mednieka. Galu galā – medībās pati svarīgākā lieta ir drošība. Konstrukcijā paredzēta arī drošības barjera, kas noslēdz ieeju tornītī. Tāpat tā var kalpot kā atbalsts ierocim, ja nolemts šāvienu veikt no sēdus pozīcijas.
Stāvtornītis ar jumtiņu
Visai parocīgs var būt arī stāvtornītis ne tikai ar sēdekli, bet arī ar jumtiņu. Sliktos laika apstākļos tas pasargās no samirkšanas, īpaši zem lielām eglēm, kur piles no zariem krīt vēl labu laiku pēc lietus. Tornīša grīdiņa šoreiz ir tikai metru no zemes, lai gan ikviens var konstrukciju uzlabot pēc saviem ieskatiem. Vēl dažus desmitus eiro izmaksās viļņotās bitumena loksnes jumtam un mitrumizturīgās kokšķiedras vai saplākšņa plāksnes sāniem. Shēmā ar buriem L un M apzīmētā atzveltne jāpiestiprina nolokāma, lai tornītī ērti varētu iekāpt no aizmugures un tika pēc tam atlocītu atzveltni sēdēšanai paredzētajā pozīcijā. Pieslienama lukta Lauku un izcirtumu malās lieti noderēs arī pieslienama lukta. Tomēr jāatceras, ka to pie augošiem kokiem nekādā gadījumā nedrīkst stiprināt ar naglām vai skrūvēm. Ērts un praktisks paņēmiens – kravas savilcēji. Tie par dažiem eiro nopērkami auto preču veikalos. Tiesa, pašus lētākos izvēlēties nevajadzētu – galu galā, vējš koku šūpos un savilcējam būs jānotur kā konstrukcija, tā arī sēdētāja radītā slodze. Protams, var izvēlēties arī apaļkokus un variēt ar luktas augstumu. Izvēloties materiālu mežā, tā iegūšanu jāsaskaņo ar meža īpašnieku. Piemērotākais materiāls balstiem – egle, kuras diametrs ir 11 centimetru. Kāpšļiem un citām nesošajām konstrukcijām jāizvēlas 9 cm diametra materiāli.
Koka skatu/medību tornis
Viens no parocīgākajiem medību tornīšu veidiem gaides medībās, protams, ir slēgts tornītis. Tajā netraucēs ne lietus, ne vējš, arī ne sniegs vēlākā rudenī un ziemas sākuma. Cita starpā, arī mednieka paša smarža paliks tornītī un dzīvniekam radīs daudz mazāk aizdomu. Protams, jārēķinās ar lielākiem ierīkošanas darbiem un šādu tornīt uz jaunu vietu būs pārvietot visai problemātiski, tāpēc labāk izvēlēties vietu, kur tas varēs palikt visu tornīša ekspluatācijas laiku. Konkrētā tornīša grīdiņas augstums no zemes – 2 metri, taču vienmēr pastāv iespēja izvēlēties garākus balstus. Protams, arī vairāku citu detaļu izmēri šādā gadījumā mainīsies. Tornīša balstu izmērs – 100×100 milimetri, grīdai domāto dēļu izmērs – 100×40 mm, kāpšļiem un virsbūves karkasam paredzēts 40×40 mm materiāls. Tāpat būs nepieciešamas viļņotās bitumena loksnes jumtam, kokšķiedras vai saplākšņa loksnes sienām. Iekšā var ierīkot stacionāras vai pārvietojamas sēdvietas, logiem jābūt viegli un klusi atveramiem, lai neizbiedētu tuvumā atnākušos dzīvnieku.
Tornis ar kāpnēm no sāna
Jo tornis augstāks, jo mazāka iespējamība, ka medījums mednieku pamanīs pirmais. Taču tāpat jāņem vērā, ka lielākam un masīvākam tornim arī ierīkošana ir sarežģītāka. Parasti kāpnes pieslien tornim pret vienu no sāniem. Interesants ir risinājums, kad kāpnes ierīko gar vienu no torņa sāniem, palielinot balstu skaitu. Šādā situācijā kāpnes, vismaz no fizikas viedokļa, teorētiski atrodas torņa iekšienē un līdz ar to konstrukcija kāpšanas brīdī ir stabilāka. Tā kā torņa grīda ir četru metru augstumā, izvēlēti 150×150 mm balsti. Katrā sānā ir arī savilces, lai tornis nešūpotos. Torņa kabīnes sānus var apšūt ar OSB loksnēm vai saplāksni. Uz jumta – viļņotās bitumena loksnes. Torņa balsti rūpīgi jānostiprina gruntī!
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
