No žurnāla Medības 2014. gada arhīva.
Baibaks jeb stepes murkšķis, kas ir pasaulē lielākā vāvere, un galvenokārt sastopams Krievijas un Centrālās Āzijas stepēs, bija ierīkojis sev fazendu rapšu lauka vidū, romantiskā vietā Lielupes krastā, netālu no Staļģenes. Mednieks Andris, miglojot lauku, ieraudzīja savādās alas, vēl pēc mirkļa – alā iebēdzis dīvains radījums. Kopā ar kolēģi devās pārbaudīt, kas tad viņa laukā iemitinājies, un notvēra murkšķi – dzīvnieku, kuram Latvijas dabā nevajadzētu atrasties.
Lai gan murkšķu audzētāji uzsver, ka šis kaķa lieluma grauzējs ir amizants dzīvnieks, mazdārziņu īpašnieki un lauksaimnieki par šādu kaimiņu noteikti nebūtu sajūsmā, jo, būdams veģetārietis, baibaks ne tikai rok iespaidīga izmēra alas, bet arī var nodarīt lielu postu stādījumiem un sējumiem. Krievijā baibakus audzē kā kažokzvērus, to gaļu lieto pārtikā, Latvijā šos dzīvniekus tur kā mājdzīvniekus, bet ņemot vērā murkšķa spalgo un skaļo svilpienu, piktumu, enerģiju, garos nagus un iepaidīgos zobus, murkšķis nekad nevar kļūt par mīļdzīvnieku, jo nevilcināsies savam saimniekam arī iekost.
Par murkšķa kareivīgumu nācās pārliecināties tad, kad tika pieņemts lēmums zvērēnu no Andra saimniecības pārvest uz dzīvnieku patversmi un mājas zoodārzu Mežavairogi, kur saimnieki Danuta un Mārtiņš Priedes bija gatavi to pieņemt savā aprūpē. Murkšķis cīnījās kā īsts tīģeris, neļaujot sevi izcelt no būra.
Mežavairogu saimnieki zināja stāstīt, ka šis neesot pirmais gadījums, ka savvaļā izkļuvis murkšķis. Šī – murkšķiene – Mažavairogu saimnieku prāt, bija ļoti sliktā stāvoklī, ar noplukušu kažociņu, pastāvot iespējai, ka tas slimojis ar kailēdi. Visticamāk ziemu, ko murkšķi pavada ciešā miegā savā alā, šim zvēriņam bija jāpavada nelabvēlogos apstākļos.
Savas bažas par murkšķa atradumu dabā pauda Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vecākais eksperts Valdis Pilāts. Pētnieki uzskata, ka ļaunākais, ko cilvēks var izdarīt, kaitējot bioloģiskajai daudzveidībai, ir faunas ģeogrāfiskā sajaukšana, kas var radīt neparedzamas sekas. Valdis Pilāts paredz, ka cilvēka bezatbildīgās rīcības dēļ Latvijā bez zeltainā šakāļa un baibaka dabā varētu atrast vēl kādu mums neraksturīgu sugu. Latvijā jau savu nelabojamo postu nodarījušas tādas invazīvās sugas kā Amerikas ūdele, kas izskāvusi Eiropas ūdeli, un arī jenotsuņi, kas ne tikai nodara postu putniem, bet arī ar šiem plēsējiem Latvijā ievazāts ērču encefalīts – bīstama vīrusa slimība, ar ko slimo arī cilvēki.
Nav zināms, vai murkšķis izbēdzis no audzētavas vai vienkārši pamests, kad maziņš pūku kunkulītis izaudzis par nešpetnu murkšķi, bet šis stāsts ir ar sliktām beigām. Pāris dienu pēc nogādāšanas Mežavairogos, murkšķiene devās uz zaļākiem murkšķu laukiem. Danuta Priede lēsa, ka nav zināms, kas zvēriņam bija jāpārcieš pirms to notvēra. Viņa arī norāda, ka nav zināms, ar kādām slimībām slimo murkšķi un kādu sērgu ar tiem iespējams ievazāt Latvijā.
Par šo gadījumu informētas gan Zemkopības ministrija, gan Vides aizsardzības un reģionālā ministrija un arī DAP, kuras ģenerāldirektore Sandra Bērziņa telefonintervijā solījās šim jautājumam pievērst lielāku uzmanību.
Cilvēka bezatbildīgās rīcības dēļ Latvijas dabai postu nodara ne tikai klaiņojošie suņi un kaķi. Fakts, ka īsā laikā dabā atklāts zeltainais šakālis un arī baibaks, mums visiem, kam rūp Latvijas fauna, ir ļoti sliktas ziņas. Tādēļ, ja manāt kādu netipisku zvērēnu, vai pat murkšķi, par to ziņojiet Dabas aizsardzības pārvaldei vai arī Latvijas Avīzes redakcijai. Plašāku rakstu par Staļģenē notverto murkšķi lasiet žurnāla Medības jūnija numurā, bet ja vēlaties sastapt murkšķus, iespējams doties uz Mežavairogiem Ķekavas novadā, kur jau mīt divi baibaki.
2021. gada pēcvārds
Šī notikuma dēļ arī Medību noteikumos medījamo dzīvnieku sarakstā pie invazīvajām sugām tagad ir minēts arī baibaks jeb murkšķis.
Aculiecinieks. Lūsis bija jau 15 metru attālumā un šņākdams nāca virsū
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
