Tāpat visā dabas lieguma teritorijā paredzēts aizliegt medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu biežāk nekā divas reizes kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā platībā. Cik liela ir šī platība? Viens masts, viens kvartāls, varbūt viena medību tiesību lietotāja platības? Neviens to nav precizējis. Šajā punktā varam sagaidīt visdažādākos brīnumus!
Plānoto aizliegumu starpā ir arī svina munīcijas aizliegums. Jebkādas. Un tas nozīmē, ka vēlamies skriet vilcienam pa priekšu! Jau šobrīd nedrīkst izmantot svina munīciju ūdensputnu medībās. Eiropas regula nosaka, ka no šī gada februāra svinu skroša munīcija aizliegta visos mitrājos Eiropas Savienībā. Taču par ložu munīciju vēl notiek diskusijas un pētījumi. Tāpat ir punkts, kas nosaka, ka ar šo munīciju kabatā nevarēs pārvietoties dabas lieguma teritorijā. Tad kā ar to aizbraukt līdz mājām medniekam, kurš, piemēram, medī citur, bet dzīvo dabas lieguma teritorijā? Vai par to kāds ir padomājis? Vai šiem cilvēkiem jāmaina dzīvesvieta, respektīvi, jāpamet savas dzimtās mājas?
Vietējos medniekus uztrauc arī ideja aizliegt ūdensputnu medības Maltas grīvā. Jā, paredzēts atcelt medību ierobežojumu Bargajā sēklī. Tomēr sēklis ir ezera vidū, kur var nokļūt tikai tie, kam ir laiva. Savukārt Maltas grīvā varēja medīt no krasta. Respektīvi – tā ir pieejama arī mazāk turīgajiem medniekiem… Paredzēts arī makšķerēšanas aizliegums, jo ar laivu no 1. marta līdz 16. jūnijam tur iebraukt nevarēs. Tā bija vieta, kur varēja no 1. maija pamakšķerēt. Un, ņemot vērā ekonomisko situāciju, zivis daudziem palīdz izdzīvot…
Solījumi, kas nepiepildījās
Atceros, kad dabas liegumu Lubāna mitrājs vēl tikai veidoja, mums solīja visus labumus – kompensācijas un ko tikai vēl ne! Tūrismu un visu ko citu. Bet realitāte ir pavisam cita – saimniecības likvidējas, nespējot nopelnīt iztiku, cilvēki brauc projām vai nu uz Rīgu labākajā gadījumā, vai uz ārzemēm… Vai tiešām tūrisms notiks tad, kad vietējo iedzīvotāju vairs nebūs?
Likums ir, bet neviens nezina, ko tagad darīt. “Šauj garām!” #179 epizode
Apkaimes izdzīvotāju ikdienu negatīvu ietekmēs arī paredzētā meliorācijas sistēmu likvidēšana atsevišķās vietās vai to dabiskošanās, kā minēts dokumentā. Tas nozīmē, ka zemes pārpurvosies, ies bojā mežaudzes, var ciest lauksaimniecības zemes un līdz ar to saimnieki. Bet plānotājiem jau vienalga, kas notiek pēc tam, jo papīrs pacieš visu, bet vai ir veikta rūpīga izpēte par šādas rīcības sekām plašākā apvidū? Paredzēts pārveidot (dabiskot) 250 km grāvju. Respektīvi – aizbērt, atvēlēt bebriem aizdambēšanai. Tas ir ļoti daudz! Un apgalvojumiem, ka mežaudzes necietīs, nav pamata. Tikai nedaudz palielinot gruntsūdens līmeni, bērzi aiziet bojā divu gadu laikā. Jā, nolūzušie stumbri ir vieta, kur plēsīgajiem putniem apmesties. Tikai, lai šie plēsēji dzīvotu, ir vajadzīga arī barības bāze, kuras slapjā purvā, visticamāk, nebūs. Un atkal jāsaka – mums vairāk vajag ērgļus, nekā vietējos iedzīvotājus!
Un ar publisko apspriešanu vien jau nekas nebeigsies! Ir jāveic grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumos Nr. 135 Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Tas varētu notikt vasaras sākumā. Un arī šo grozījumu apstiprināšanas laikā tajos var parādīties zili brīnumi, par kuriem sabiedrība uzzinās tikai post factum.
Vai šādām izmaiņām ir pamatots iemesls? Drīzāk viss process atgādina darbības imitēšanu bez iedziļināšanās un izpratnes.”
Ko domā Dabas aizsardzības pārvalde?
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktorei Gitai Strodei vaicājām, kāpēc medniekus cenšas izslēgt no šīm teritorijām, kādu iemeslu dēļ tiek radītas milzīgas teritorijas, kurās tiek plānots nekontrolēti ļaut vairoties pelēkajam vilkam, kas jau šobrīd daudzos gadījumos spiež vietējos iedzīvotājus pārtraukt nodarboties ar lopkopību. Kāpēc tik intensīvi šobrīd tiek īstenota kampaņa pret medībām aizsargājamās teritorijās?
Tāpat lūdzām komentēt situāciju ar Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādi, kurā kā eksperts ir pieaicināta persona (Andis Liepa), kas pati ir ieinteresēta notiekošajos procesos, turklāt nav apliecinājusi savas akadēmiskās un praktiskās zināšanas medību tiesības regulējošos jautājumos, kā arī sabiedrībā netiek uzskatīta par profesionāli un autoritāti šajā jomā. Vai šāda situācija atbilst labas pārvaldības principiem?
Savā vēstulē Strodes kundze raksta: “Konkrēto jautājumu par medību ierobežošanas nepieciešamību vislabāk jums jautāt pašam Andim Liepam. Dabas aizsardzības pārvalde nav ne A. Liepas, ne mednieku pusē, par medībām daudz un dikti tika diskutēts ĶNP dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības grupā, un gala lēmums ir neko būtisku pastāvošajā kārtībā un likumdošanā nemainīt.
ĶNP gadījumā jāņem vērā, ka noslēgtie medību tiesību nomas līgumi ne vienmēr pieļauj medības visā medību iecirkņa platībā – medību iecirkņa platībās tiek ietvertas arī zonas, kurās medības nenotiek, taču medību tiesību nomas līgumā tiek ietverta plašāka platība, lai būtu iespējams reģistrēt medību iecirkni kā vienlaidu platību. DAP kā valsts zemju apsaimniekotājs ĶNP neatbalsta pilnīgu medību aizliegumu visā tā platībā, taču ir gana plašas iespējas medību slodzi regulēt caur medību tiesību nomas līgumiem.
ĶNP dabas aizsardzības plāna izstrāde faktiski ir noslēgusies – pēc pašvaldību atzinumiem dokuments vēl tiek precizēts un saskaņots, bet, kā jau norādīju iepriekš, attiecībā uz medībām ir rosināts veikt nepieciešamos pētījumus par medību ietekmi uz ĶNP dabas vērtībām, nevis ko būtiski mainīt normatīvajos aktos. Dabas aizsardzības plāna izstrādes ietvaros tiek saņemti dažādi iesniegumi un ierosinājumi gan no zemes īpašniekiem, gan pašvaldībām gan par nepieciešamajām izmaiņām ĶNP robežās, gan zonējumā un ĶNP aizsardzību un izmantošanu regulējošajos normatīvajos aktos.
Jebkurš var iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, iesniegt priekšlikumus, sekot līdzi plāna izstrādes procesam, prasīt pamatot priekšlikumus u. c. A. Liepa attiecīgi ļoti aktīvi šajā procesā iesaistās, bet ne jau kā DAP vai dabas aizsardzības plāna izstrādātāja algots eksperts. Arī medniekiem nav liegts iesaistīties, tikai bieži vien mednieki iesaistās sabiedriskās apspriešanas pašās beigās, kad dokuments jau izstrādāts, bet sākumā, kad ir iespēja sniegt savus priekšlikumus, paši ir kūtri. Tiesa gan, piemēram, Gaujas NP dabas plāna izstrādes ietvaros mednieki jau sākumā bija aktīvi, arī Lubāna mitrājam izstrādājot dabas aizsardzības plānus, mednieki diskusijās iesaistās. Galvenais jau, lai visām iesaistītajām pusēm veidojas vienota izpratne, bet bez konstruktīvām diskusijām tā nerodas. Diemžēl medību tēma bieži vien balstās uz emocionāliem argumentiem vairāk nekā uz faktiem un datiem.
Jebkurš var iesaistīties dabas aizsardzības plānu izstrādē, iesniegt priekšlikumus, sekot līdzi plāna izstrādes procesam, prasīt pamatot priekšlikumus.
Pārvalde, pasūtot dabas aizsardzības plānus, neparedz, ka iesaistītie eksperti nodarbosies ar akadēmisku pētījumu veikšanu, lai pamatotu medību vajadzību vai, tieši otrādi, to pilnīga aizlieguma nepieciešamību ĶNP vai jebkurā citā IADT. Dabas aizsardzības plāna izstrādē iesaistītajiem ekspertiem ir jāveic analīze par esošajiem draudiem un ietekmi uz dabas vērtībām konkrētajā aizsargājamajā teritorijā, atbilstoši šim izvērtējumam paredzot gan nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus, gan izmaiņas normatīvajā regulējumā.
Alnis. Interešu sadrusme startp medniekiem un mežsaimniekiem. Vai vajadzīgs aizsardzības plāns?
Kopsavilkumā varu vien uzvērt, ka attiecībā uz medībām aizsargājamās dabas teritorijās drīzāk diskutējams ir par to, kāda veida medības tiek atļautas, attiecībā uz kādiem dzīvniekiem vai medību periodiem nosakāmi papildu ierobežojumi, vai kādās platībās (piemēram, rezervātos un dabas liegumu zonās) tās tiek aizliegtas, nevis par to, ka medības tiek aizliegtas pilnībā. Ir gana daudz dabas aizsardzības pasākumu, kuros tiešā vai netiešā veidā mednieki iesaistās. Personīgi nekādā veidā neatbalstu šīs te diskusijas, kad radikālie medību piekritēji vai noliedzēji polarizē viedokļus, taču attiecībā uz medībām aizsargājamās teritorijās mednieku sabiedrībai tomēr būtu jāsaprot, ka būs vietas, laika periodi vai sugas, kuras nevarēs medīt šajās dabas teritorijās, ja medību radītais traucējums kādai citai dabas vērtībai radīs kaitējumu.”
Vēl kāds interesants atzinums
Gatavojot publikāciju, žurnālam Medības bija iespēja iepazīties ar Zemkopības ministrijas (ZM) atzinumu par Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, ko parakstījis ZM Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Dokumentā minēts, ka, pamatojoties uz Latvijā spēkā esošo normatīvo dokumentu bāzi, tikai Zemkopības ministrija, Ministru kabinets vai Saeima var noteikt medību statusu.
“Neraugoties uz ministrijai noteikto kompetenci nolikumā un medību jomas nostiprinājumu Medību likumā, ikdienā regulāri jāsaskaras ar nepieņemamiem viedokļiem par medībām ne tikai sabiedrībā, bet arī valsts pārvaldē. Uzskats, ka medības ir tikai hobijs (vaļasprieks), ir tik plaši izplatījies un iesakņojies, ka uz tā pamata dažāda līmeņa tiesību aktu projektos tiek veidoti nepieņemami risinājumi. Šādas situācijas paņem ievērojamus resursus, ne vienmēr rezultējas ar apmierinošu iznākumu un tādējādi bremzē medību kā saimniecības attīstību, kas savukārt negatīvi atsaucas uz ražojošajām nozarēm (savvaļas dzīvnieku postījumi, epizootijas) ar secīgu ietekmi uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu un valsts budžetu.
Uzskats, ka medības ir tikai hobijs, ir tik plaši izplatījies un iesakņojies, ka uz tā pamata dažāda līmeņa tiesību aktu projektos tiek veidoti nepieņemami risinājumi. Šādas situācijas paņem ievērojamus resursus, ne vienmēr rezultējas ar apmierinošu iznākumu un tādējādi bremzē medību kā saimniecības attīstību.
Medību saimniecība ir dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina šo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Medību resursu ilgtspējīga apsaimniekošana ir medījamo dzīvnieku populācijas un apdzīvotās vides un ar to saistīto dabas resursu apsaimniekošana tādā veidā, lai saglabātu medību resursu bioloģisko daudzveidību un atjaunošanās spēju, nodrošinot medību resursus nākamajām paaudzēm, kā arī veicinātu medījamo dzīvnieku aizsardzību, ņemot vērā saimnieciskās, sociālās un vides intereses un neapdraudot dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu medījamo dzīvnieku sugu izplatības teritorijā.
Latvijas apstākļos savvaļas dzīvnieku populāciju pašregulācijas scenāriji nav savietojami ar sabiedrības interesēm un ražojošo nozaru pastāvēšanu. Attiecīgi medības ir nepieciešams platību un populāciju apsaimniekošanas instruments, ar kura palīdzību tiek veicināta ekoloģiskā stabilitāte un bioloģiskā daudzveidība (skat. Medību likuma 1. panta 61. un 8. punktu), kā arī nodrošināta iespēja pastāvēt lauksaimniecībai, mežsaimniecībai un lopkopībai. Medību saimniecības attīstība un mednieku skaita saglabāšana vismaz esošajā līmenī ir valstiski svarīgi uzdevumi, tāpēc ministrija, pamatojoties uz nolikumā nostiprinātajām tiesībām, autoritatīvi lūdz valsts pārvaldes institūcijas atturēties no atšķirīgiem viedokļiem par medībām un medniekiem, savas kompetences ietvaros lemjot par tādu vai citādu risinājumu tiesību aktu projektos un administratīvajos aktos, kuri var ietekmēt medību jomu. Medību prezumēšana par hobiju, izklaidi, vaļasprieku vai tamlīdzīgi valsts pārvaldē nav pieļaujama.
Medību saimniecībai jānodrošina pastāvīgs balanss starp saimnieciskajām, sociālajām un vides interesēm. Platībās, kurās netiek nodrošināta adekvāta medību slodze, notiek dzīvnieku koncentrēšanās, un tās kļūst par epizootiju (piemēram, Āfrikas cūku mēra) inkubatoriem vai postījumu cēloņiem. Ja savvaļas dzīvnieku populācijas netiek pienācīgi regulētas, dzīvnieki var būtiski apdraudēt īpašumu, kā arī personu un sabiedrības drošību (piemēram, ceļu satiksmes negadījumu kontekstā). Attiecīgi ministrijas ieskatā ikkatra platība, kurā nav nodrošināta medību slodze, veicina postījumu un apdraudējumu riskus konkrētajā platībā un arī apkārt esošajās teritorijās.
Medību likuma 20. panta ceturtajā daļā iekļauts izņēmums: īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir spēkā medību ierobežojumi, savvaļas sugu zīdītāju skaita regulēšanas pasākumus nosaka attiecīgos īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālos aizsardzības un izmantošanas noteikumos. Tomēr šādas tiesības uzliek pienākumu nest atbildību par sekām. Ja to nav iespējams nodrošināt, tad atšķirīgi medību prakses nosacījumi pieļaujami vien tad, ja platība, kurā nosaka medību ierobežojumus, ir absolūti izolēta no apkārtējām teritorijām.
Prakse rāda, ka, pārmērīgi savairojoties, ievērojamus postījumus spēj nodarīt pat peļveidīgie grauzēji. Apgalvojums, ka stirnas nerada postījumus, neatbilst īstenībai. Papildus tam stirnas ir viens no biežākajiem ceļu satiksmes negadījumu izraisītājiem. Tāpēc apspriešanā esošais jautājums par stirnu izslēgšanu no medījamajiem dzīvniekiem parka teritorijā (caur kuru ved divas valsts nozīmes ceļu maģistrāles) vērtējams negatīvi – tas var radīt papildu problemātiku (postījumus, apdraudējumu satiksmei) un secīgi arī slodzi pašvaldību medību koordinācijas komisijām, cikliski realizējot Medību likuma 29. panta piektajā daļā ietvertos pienākumus. Tāpēc negatīvi vērtējama arī iecere par Dabas aizsardzības pārvaldes tiesībām noteikt liegumus pēc saviem ieskatiem – tikai informējot, bet neuzņemoties atbildību par sekām.
Tā kā medības ir objektīvi nepieciešams savvaļas populāciju apsaimniekošanas instruments, kā arī ievērojot faktus, ka valsts nav brīva no Āfrikas cūku mēra un izstrādē esošajos projektos ietvertie risinājumi neizbēgami radīs nesamērīgus sarežģījumus un dzīves kvalitātes kritumu, aicinām pašvaldības veicināt pilnvērtīgu medību tiesību izlietojumu pašvaldībām piekritīgajās platībās,” teikts dokumentā.
Šeit minēto vajadzētu ņemt vērā ikvienam – dabas aizsardzības plānu rakstītājiem, dažāda zaļuma dabas aizstāvjiem un arī medniekiem. Medības nav izklaide vai hobijs – tas ir instruments dabas resursu saprātīgai apsaimniekošanai visu Latvijas iedzīvotāju labā. Un to nedrīkst nolikt tālākajā šķūnīša kaktā apputēšanai!
Žurnāla Medības pielikums. Selekcija un piebarošana!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
