Vairākos purvos Atlantijas Luārā (Loire-Atlantique), departaments Francijas rietumos, plosās nopietna putnu botulisma epidēmija, kas šobrīd jau ir prasījusi tūkstošiem ūdensputnu dzīvību. Dramatiskā situācija skar tādas nozīmīgas vietas kā lielāko mitrāju Francijā (Marais de Brière) un Lac de Grand-Lieu ezerā.
Šī nav pirmā reize, kad šis Francijas reģions saskaras ar līdzīgu nelaimi. 1995. gadā Lac de Grand-Lieu ezers bija smagākā botulisma uzliesmojuma epicentrs visā pasaulē – optimistiskās aplēses toreiz liecināja, ka miruši 30 000 ūdensputni. Šodienas situācija līdzinās šai vēsturiskajai ekoloģiskajai katastrofai.
Kas ir botulisms un kā tas izplatās?
Slimības izraisītājs ir baktērija Clostridium botulinum, kas mitrājos siltos un zema ūdens līmeņa apstākļos izdala spēcīgas neirotoksīna vielas. Šīs vielas izraisa muskuļu paralīzi, kas vispirms padara putnu nekustīgu, tad noved pie nosmakšanas vai noslīkšanas, it īpaši ūdensputnu gadījumā. Epidēmijas epicentros mirušo putnu skaits aug burtiski ik dienu.
Lai gan situācija vēl nav sasniegusi 1995. gada apmērus, jau tagad ir savākti ap 2000 mirušu putnu, un vien trīs stundu laikā, sadarbojoties 50 brīvprātīgajiem medniekiem un makšķerniekiem, no Briēras purva tika savākti 717 putnu līķi. Tas tikai apstiprina, cik strauji slimība izplatās.
Mednieki un makšķernieki aktīvi iesaistās situācijas risināšanā
Lai gan šī situācija tieši skar putnu populācijas, tās sekas ietekmē arī plašakās ekosistēmas. Tieši mednieki un makšķernieki ir pirmie, kas saskaras ar šīm izmaiņām dabā – un arī pirmie, kas reaģē. 19. jūlijā viņi apvienojās, lai attīrītu purvu no mirušajiem dzīvniekiem un mazinātu slimības tālāku izplatību.
Sabiedriskās organizācijas un reģionālās mednieku apvienības izsaka skaidru vēstījumu – ir jārīkojas savlaicīgi un kolektīvi, lai apturētu epidēmijas mērogu.
Kāpēc tas notiek un vai tas var atkārtoties?
Botulisma uzliesmojums veidojas karstu laikapstākļu un zema ūdens līmeņa apvienojuma rezultātā. Tieši šie faktori pēdējo nedēļu laikā Francijā sasnieguši kritisku līmeni. Turklāt vietējie mednieki un vides aktīvisti norāda uz vēl vienu problēmu – mākslīgu ūdens līmeņa samazināšanu pavasarī lauksaimniecības vajadzībām, kas veicinājusi pašreizējo krīzi.
Šie apstākļi ļauj botulisma baktērijām attīstīties augsnes organiskajā masā un dzīvnieku līķos, savukārt putni, kas barojas ar slimiem kukaiņiem vai ūdens organismiem, ātri vien kļūst par nākamajiem upuriem.
Kas ir botulisms putniem?
Putnu botulisms (botulisme aviaire) ir nāvējoša slimība, kas ik gadu pasaulē iznīcina miljoniem savvaļas putnu. Tā ir lielākā nāves cēloņu slimība migrējošo putnu vidū. Slimība izpaužas kā augoša muskuļu paralīze, ko izraisa baktērijas izdalītā neirotoksīna iedarbība uz nervu galiem. Tā neizplatās pa gaisu kā putnu gripa, taču pietiek ar vienu inficētu līķi, lai izveidotos indīga barības ķēde, kurā iesaistās kukaiņi, zivis un citi dzīvnieki – un ar to slimība turpinās.
Ko varam mācīties Latvijā?
Lai arī šāds scenārijs Latvijā šobrīd nav reģistrēts, karstas vasaras un seklie ūdeņi (piemēram, Daugavas palienes, Lubānas mitrājs) veido līdzīgus riskus. Ūdensputnu medniekiem, ornitologiem un makšķerniekiem jābūt informētiem par botulisma pazīmēm – paralizēti vai slābeniem putniem, kas peld virspusē, nespēj pacelties spārnos vai grimst bez redzama iemesla.
Noslēgumā
Putnu botulisma epidēmija Atlantijas Luārā nav tikai Francijas problēma – tas ir skaidrs signāls ikvienai valstij, kur mitrāji un ūdensputni ir nozīmīga vides daļa. Mednieku un makšķernieku kopiena jau kārtējo reizi pierāda, ka praktiskā pieredze, rīcība un sadarbība ir būtiska ne tikai dabas apsaimniekošanā, bet arī tās aizsardzībā krīzes brīžos.
Revolveri medībās, kāpēc auto jābauda ik pēc 2 stundām un par odiem. “Šauj garām!” #293 epizode
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
