Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina Saeimas deputātus trešajā lasījumā izslēgt no likuma priekšlikumu, kas nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma ļautu medībās izmantot šaujamieroci, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.
Latvijas Ārstu biedrības valde ir nosūtījusi vēstuli katram Saeimas deputātam ar aicinājumu pārvērtēt un pārskatīt Saeimas atbalstītos grozījumus Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā, kur Saeimas vairākums 2.lasījumā iebalsoja normu, ka medībās ar ieroci drīkstēs piedalīties bērni no 16 gadu vecuma.
LĀB Ētikas komisijas priekšsēdētājs Pēteris Apinis uzskata, ka šos labojumus Saeimas komisija veica “marginālas noskaņotas mednieku grupas” interesēs, kur tādējādi tika lobēti centieni paplašināt mednieku loku ar pašu bērniem.
Apinis norādīja, ka Saeimai vēl ir iespēja trešajā lasījumā labot šo, ārsta ieskatā, Saeimas vairākuma pieļauto kļūdu.
“Medībās nelaimes gadījumi notiek regulāri, pats maigākais scenārijs ir smagu miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības. Latvijā ir bijuši gadījumi, kad mednieks mednieku netīšām nošauj vai ievaino. Ja likumā parādīsies atļauja bērniem medībās šaut, nebūs vairs aktuāls jautājums, vai notiks nelaimes gadījums, kurā šāvējs būs bērns, jautājums būs – kad tas notiks,” pauž Apinis.
Ārstu biedrība sola cietušai pusei aizsūtīt visu to deputātu vārdus un uzvārdus, kas balsoja par normu – nepieredzējušiem medniekiem dot rokā ieroci.
Kā norāda biedrībā, tieši 15-18 gadu vecums ir laiks, kad veidojas un nobriest bērnu psihe, un piedalīšanās dzīvnieku slepkavošanā kā izpriecas pasākumā var atstāt ļoti nopietnu ietekmi uz to.
Pirms pieņemt lēmumu par balsojumu trešajā lasījumā, LĀB lūdz deputātus izvērtēt, kurš būs vainīgais nelaimes gadījumā – nepilngadīgais šāvējs, instruktors vai medību organizators, vai varbūt likumdevējs, kas to pieļāvis.
Ārstu biedrība aicina nepakļauties demagoģijai, kas raksturo medības kā veselīgu dzīvesveidu, medības kā vīrišķības skolu vai medības kā dabas aizsardzību. “Mednieku darbības princips ir sākotnēji nesaudzīgi izšaut plēsīgos dzīvniekus, vilkus un lūšus, bet pēc tam uzmesties par dabas regulatoriem, kas samazina pārlieku savairojušos stirnu vai aļņu skaitu. Latvijā mednieki nemedī iztikas dēļ – visiem medniekiem ir pietiekami daudz līdzekļu, lai paēstu, tātad viņi medī, lai slepkavotu dzīvniekus,” uzskata Apinis.
Pēc LĀB paustā, ir pilnīgi meli, ka Latvijā bērni nevar iepazīt mežu un dabu, turklāt to apvienojot ar fiziskām aktivitātēm. Katru dienu no pavasara līdz rudenim var atrast vietu, kur notiek orientēšanās sacensības, skriešanas vai riteņbraukšanas sacensības mežā. Tāpat biedrībā norādīja, ka Latvijā ir labas tradīcijas un arī mūsdienās var nodarboties ar biatlonu vai moderno pieccīņu, ja “nu tēvam šķiet, ka tiešām vajag puikam iemācīt šaut un būt fiziski aktīvam”.
LĀB atzīmē, ka Latvijā darbojas arī jaunsardze, kas ļauj puišiem un meitenēm attīstīt fiziskās spējas, spējas rīkoties dabā, spējas pielāgoties aukstumam un karstumam, kas iemāca izdzīvošanas pamatprincipus.
Jau ziņots, ka Saeima pēc ilgām un pretrunīgiem viedokļiem piepildītām debatēm atbalstīja priekšlikumu nepilngadīgajiem no 16 gadu vecuma atļaut medībās izmantot šaujamieroci.
Šo priekšlikumu atbalstīja 51 deputāts, pret balsoja 37 un atturējās četri.
Tas paredz, ka fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ar vecāku vai likumisko pārstāvju atļauju ieroča īpašnieka vadībā, būs tiesības medībās izmantot tām paredzētu šaujamieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
