Pēdējā laikā Skotijas augstienē atkārtoti novēroti lūši, radot bažas par nesankcionētu šo dzīvnieku izlaišanu savvaļā. Šī rīcība tiek raksturota kā bezatbildīga un bīstama, jo var nopietni ietekmēt gan vietējo ekosistēmu, gan pašu dzīvnieku izdzīvošanas iespējas.
2025. gadam sākoties, Skotijas policija saņēma ziņojumus par diviem klejojošiem lūšiem Kērngormsas Nacionālajā parkā, izraisot plašu meklēšanas operāciju. Nepilnas diennakts laikā Skotijas Karaliskās zooloģijas biedrības (RZSS) eksperti dzīvniekus sagūstīja un nogādāja karantīnas zonā Augstienes savvaļas dzīvnieku parkā. Tomēr nākamās dienas rītā uzstādītās meža kameras fiksēja vēl divus lūšus tajā pašā teritorijā. Operācija tika atkārtota, un vakarpusē arī šie dzīvnieki tika veiksmīgi notverti.
Kas ir atbildīgs par lūšu izlašanu?
Policija uzsāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kas organizējis šo nelegālo savvaļas dzīvnieku izlaišanu dabā. Aculiecinieki ziņoja, ka lūši bija pieradināti un nebija spējīgi izdzīvot savvaļā. Tie atrasti netālu no ceļa, kur bija atstāta salmu miga un beigti cāļi. Sociālajos tīklos daudzi norāda, ka tas varētu būt kārtējais nelegālais mēģinājums dzīvniekus izlaist savvaļā – līdzīgi kā bebru nelegāla ieviešana Apvienotajā Karalistē pirms dažiem gadiem. Toreiz šis process tika dēvēts par “bebru teroru”, un tagad daži vides aktīvisti, iespējams, mēģina darīt to pašu ar lūšiem.
Vai Skotijas augstienes varētu kļut par mājvietu lūšiem?
Zinātniskie pētījumi rāda, ka Skotijas augstienē varētu dzīvot līdz pat 400 lūšiem, un dabai draudzīgās organizācijas atbalsta šo sugu atgriešanos. Taču nesankcionēta izlaišana nav pareizais veids, kā to panākt. RZSS eksperts Deivs Bārlijs, kurš vadīja lūšu sagūstīšanas operāciju, asi nosodīja šādu rīcību:
“Šie dzīvnieki ir pieradināti un pieraduši pie cilvēkiem, bet viņi tika izlaisti ziemas vidū – skarbos apstākļos. Temperatūra bija vairāk nekā -5°C, sniegs dziļš, un tie tika palaisti meža ceļa malā, kur regulāri pārvietojas kokmateriālu transports. Tas ir absolūti nepieņemami un pretrunā ar visiem starptautiskajiem dabas aizsardzības principiem.”
Vai notvertie lūši ir no vienas ģimenes?
Eksperti pieļauj iespēju, ka izlaistie lūši varētu būt vienas ģimenes locekļi, turklāt aptuveni viena vai divus gadus veci kaķi. Vides aktīvists Bens Goldsmits atzina, ka viņam ir patīkami domāt par lūšu atgriešanos Skotijā:
“Tāpat kā daudzi citi, arī es biju sajūsmā par domu, ka lūši atkal klīst Kērngormsas kalnos. Šī ir ikoniska suga, kurai šeit būtu jādzīvo.”
Taču viņš arī norādīja uz iespējamām problēmām:
“Mēs nezinām šo lūšu izcelsmi – varbūt tie ir kāda cilvēka bijušie eksotiskie mājdzīvnieki, kas kļuvuši nekontrolējami. Šis viss ir noticis pārāk neorganizēti un bezatbildīgi.”
Nelegāla savvaļas dzīvnieku turēšana – cik plaša ir šī problēma?
Lūši tika atrasti Killiehuntly īpašumā, kas pieder dāņu miljardierim Andersam Povlsenam. Viņa uzņēmuma WildLand pārstāvis uzsvēra: “Savvaļas plēsēju reintrodukcijai ir jānotiek tikai likumīgā ceļā un ciešā sadarbībā ar vietējiem iedzīvotājiem.”
Lielbritānijā savvaļas dzīvnieku turēšanai nepieciešama īpaša atļauja, un organizācijas Born Free dati liecina, ka 2023. gadā privātpersonām bija reģistrēts 31 lūsis. Taču eksperti norāda, ka daudzi lūši varētu tikt turēti arī nelegāli. Dr. Pols O’Donohjū no Lynx UK Trust brīdina: “Privātās kolekcijās var būt daudz vairāk lūšu, nekā mēs patiesībā zinām. Ja īpašumā turētiem lūšiem dzimst mazuļi, tie var palikt nereģistrēti. Cilvēki būtu pārsteigti, ja zinātu, kas atrodas dažu privātīpašumu pagalmos. Es personīgi zinu par cilvēkiem, kuri tur sniega leopardus un pumas. Tas ir šokējoši, un tas būtu jāaizliedz.”
Lauksaimnieku bažas par lūšu populācijas atjaunošanu
Ja nebūtu Lamanša jūras šauruma, lūši jau sen būtu atgriezušies Apvienotajā Karalistē dabiskā ceļā. Eiropā šī suga ir aizsargāta, un tās populācija kopš 1950. gadiem ir pieaugusi no dažiem simtiem līdz aptuveni 10 000 indivīdu. Tomēr idejai par lūšu atgriezšanu Apvienotajā Karalistē ir arī pretinieki – galvenokārt lauksaimnieki, kuri baidās no uzbrukumiem mājlopiem.
Augstieņu un salu reģiona parlamentārietis Edvards Mauntins brīdina par iespējamām sekām:
“Vietējie iedzīvotāji pamatoti baidās no lūšu populācijas atjaunošanas. Mēs to jau piedzīvojām ar bebriem Tajas upē, un tagad tiek runāts par jūras ērgļu un klijānu nelegālu reintrodukciju. Ja tas netiek veikts pareizi, tas var pilnībā mainīt vietējo ekosistēmu un radīt nopietnas sekas lauksaimniecībai un vietējiem iedzīvotājiem.”
Secinājums: savvaļas dzīvnieku reintrodukcijai – jā, bet tikai pareizā ceļā!
Lūšu atgriešanās Skotijas augstienē ir iespējama un pat vēlama, taču tas jādara likumīgi, pārdomāti un zinātniski pamatoti. Nelegāla savvaļas dzīvnieku izlaišana var radīt vairāk problēmu nekā labuma – gan pašiem dzīvniekiem, gan cilvēkiem, gan dabas ekosistēmai. Dabā katram elementam ir sava loma, un, lai to neizjauktu, nepieciešama plānota un kontrolēta pieeja, nevis haotiska un neapdomīga rīcība.
Laimīgais Pulsar Thermion 2 LRF XL60. Vilks, kas pārvērtās par kuili un pārdrošā lapsa!
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
