Termokamera ir izgudrojums, kas pierāda cilvēka spēju piemānīt dabu. Principā cilvēkam nav jāredz tumsā, bet ar termokameru un nakts redzamības tēmēkļiem tas ir iespējams. Ar termokameru var arī viegli kļūdīties, jo tas nav nekāds brīnumlīdzeklis. Smadzenes parasti ienākošo informāciju interpretē atkarībā no cilvēka vēlmes. Ja gaidi mežacūkas un ieraugi tālumā kādu izgaismotu tēlu, būsi pārliecināts, ka tās ir mežacūkas, lai gan tuvojas, piemēram, divi jenotsuņi vai āpši.
Pavisam nesen kāds kolēģis smejoties stāstīja, ka domājis redzam uz lauka divas mežacūkas. Izrādījās, tie bija divi zaķi, kas sēdējuši 30 metrus no torņa. Mēs vienmēr redzam tieši to, ko gribam redzēt, neatkarīgi no tā, kas tur patiesībā ir.
Par Helion termokamerām no Ieskaties.lv jau ir rakstīts iepriekš, bet šoreiz par vienu aspektu, ko, iespējams, daudzi palaiduši garām.
Iegādājoties Pulsar Helion XP50, ir iespēja piepirkt klāt termokameras objektīvu ar mazāku lēcas izmēru, piemēram, XP F28. Kādēļ tas būtu vajadzīgs, ja jau ar lielāko objektīvu attēls ir labāks?
Termokamerai ir vairāki praktiski pielietojumi. Galvenais un primārais – novērot apkārtni, lai konstatētu, vai tuvākā vai tālākā distancē nav kāds silts objekts, proti, dzīvnieks. Tātad var saskatīt, novērot, saprast, novērtēt situāciju.
Ne vienmēr ir jāveic šāviens, un ne vienmēr tas arī ir iespējams vai atļauts. Tomēr termokamera ļauj saprast, kas patiešām notiek medību iecirknī. Tā ir noderīga ne tikai naktī, bet arī dienā, piemēram, kad vasarā ir bagātīga veģetācija un ar neapbruņotu aci neizdodas saskatīt kādu kustoni.
Termokamera var noderēt arī pēc šāviena. Pirmkārt, iespējams saskatīt, kur atrodas medījums, otrkārt, ar tās palīdzību var censties to atrast, vēl jo vairāk tad, ja pa rokai nav asinspēdu suņa. Nomedītais dzīvnieks vēl saglabā siltumu, tādēļ kādu laiku to var sekmīgi saskatīt ar termokameru – pat tad, ja tas ir iekritis, piemēram, krūmos. Cik bieži nav gadījies tā, ka dzīvnieks atrodas turpat netālu, bet ar cilvēka maņām nepietiek, lai to atrastu. Šajā gadījumā noteikti var palīdzēt termokamera.
Ar mazāku temokameras objektīvu labāk iespējams medījumu meklēt mežā vai krūmainā apvidū, turklāt tas atvieglo novērošanu pārvietojoties. Nomainīt objektīvu ir tikpat vienkārši, kā uzlikt citu fotokameras lēcu. Nospiež podziņu, pagriež un ieliek vietā. Galvenais, nomainot objektīvu, ir uzlikt aizsargvāciņu, lai ierīci pasargātu no gružiem. Atliek tikai termokameras sadaļā Menu samainīt iestatījumus uz mazāku vai lielāku objektīvu. Viss, ierīce darbam gatava.
Lielākais objektīvs ļaus labāk novērot apkārtni, dodot iespēju vēlamo objektu saskatīt pat līdz 1800 metru attālumam, bet ar mazāko objektīvu vieglāk būs meklēt dzīvnieku mežā.
Attēlā: ar kameru var vienkārīš pāŗvieoties, var izmantot arī statīvu, īpaši, ja ir vēlme filmēt.
Lai gan termokamera spēj ļoti daudz, pat labāk nekā nakts redzamības tēmēklis, tomēr arī šai ierīcei ir savi limiti. Lietains, mitrs, miglains laiks ievērojami ietekmēs kameras attēla kvalitāti, it īpaši, ja līst auksts lietus un dzīvnieka kažoks kļuvis slapjš un vēss, attēls termokamerā nebūs tik labs, kā varētu iedomāties.
Tāpat, lai arī cik smieklīgi tas izklausītos, sākot lietot kādu jaunu ierīci, tajā skaitā arī naktenieku vai termokameru, sākumā mednieks var būt vīlies – attēls nav tik labs, kā iecerēts. Iemesls, turklāt ne reizi vien, – ir aizmirsts noregulēt ierīces asumu. Helion ir ārkārtīgi jaudīga ierīce, kas dzīvniekus rādīs ar konkrēti un labi saskatāmām aprisēm lielā attālumā, ļaujot saprast, kas tur staigā.
Attēlā: ‘Helio” palīdzēs saprast, kas notiek naktī
Tomēr jāatceras, ka ar termokameru arī ir viegli kļūdīties – mēs parasti ieraugām to, ko gribam redzēt. Ja tiek pieņemts lēmums naktī ar naktenieku medīt termokamerā saskatītu lapsu, jenotsuni vai mežacūku, vienmēr jāpārliecinās, ka šauj uz skaidri redzamu mērķi!
Vairāk lasiet žurnālā Medības
