Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš izdevis rīkojumu, ar kuru mežacūku medības ar dzinējiem vai traucēšanu atļautas no šī gada 1. februāra līdz 28. februārim.
Rīkojums izdots, lai nodrošinātu Latvijas mežacūku populācijas samazināšanu un ņemot vērā Āfrikas cūku mēra draudus un izplatīšanās riskus. Šādu ierosinājumu vēstulē izteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests.
Medību Noteikumos noteikts, ka mežacūku medības ar dzinējiem atļautas līdz 31. janvārim.
Kā rīkojumu vērtē mednieku organizāciju vadītāji?
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs
“Šāds rīkojums bija nepieciešams, jo attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatību, uz labo pusi nekas nav mainījies. Divus iepriekšējos gadus šādu pagarinājumu esam akceptējuši, tad šogad pret to iebilst būtu diezgan muļķīgi. Turklāt, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, rīkojums izdots laikus un neveidosies „pārrāvums”.
Mežacūkas joprojām jāturpina intensīvi medīt, it īpaši Kurzemē. Medniekiem pašiem jāsaprot, ka šāds rīkojums ir iespēja samazināt mežacūku populāciju. Neviens, protams, nevar piespiest mednieku iet uz mežu, un katrs klubs var izlemt, izmantot tikai pirmās februāra nedēļas, vai visu mēnesi. Medniekiem jāparāda, ka viņi paši spēj saimniekot savās platībās un pieņemt lēmumus.
Vērtējot nule notikušo slimības uzliesmojumu Krimuldas novadā, es būtu ļoti piesardzīgs un skeptisks, paužot jebkādu apgalvojumu, ka tas jel kādā vaidā būtu saistīts ar mežacūkām. Es nespēju iedomāties, kā modernā cūku kompleksā, kurā tiek ievēroti visas biodrošības prasības, kur transports netiek ielaists, kur darbinieki maina apģērbu un apavus, var būt kāds sakars ar mežacūkām.
Varētu vainot barību, lai gan arī šajā gadījumā grūti iedomāties, kā slimības ierosinātājs varēja tajā saglabāties. Šādos kompleksos cūkas nebaro ar laukā sapļautu mistru, turklāt ir ziema. Dzīvniekus ēdina ar rūpnieciski ražotu spēkbarību, kas izgājusi cauri kaltei, citiem pārstrādes cikliem. Nevar izslēgt arī ļaunprātīgu rīcību.”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
“Pašreizējā brīdī, protams, vairums sieviešu kārtas īpatņu ir grūsnas, tāpēc kādam varētu šķist, ka šāds rīkojums ir nevietā, tomēr neaizmirsīsim, ka grūsnība ir sākuma stadijā. Neliels traucējuma faktors dabā bijis vienmēr. Grūsns dzīvnieks neguļ gultā un nevaid. Viņš dzīvo mežā un pakļauts visiem dabas riskiem. Ja nenotiek masveida tramdīšana, nekas ļauns no tā rasties nevar. Šobrīd ir jāaizmirst par stereotipiskām vērtībām un tradīcijām. Ir jāsaprot, ka Āfrikas cūku mēris ir jāapkaro un jādara tas ar visiem pieejamajiem līdzekļiem. Iespējams, pat daudz radikālākiem, nekā pašlaik tiek darīts. Ja slimība kaut kādā veidā nokļūst mājas cūku populācijā, rodas milzīgi zaudējumi, kā to redzam Krimuldas novadā. Ja netiksim galā ar mežacūku populāciju, kurā vīruss saglabājas, tad Krimulda ir tikai sākums.
Uzskatu, ka vienīgais risinājums ir pilnīga mežacūku depopulācija. Pēc gadiem diviem, trim, kad vīruss dabā būs izzudis, varēs domāt par populācijas atjaunošanu. Tagad dažās vietās mednieki jau “ieslēguši taupības režīmu”, cenšas populāciju atjaunot, kas nav pieļaujams. Šādā veidā mēs no ĀCM nespēsim atbrīvoties ne 30, ne 50 gados.
Lēmumu par depopulāciju pieņēma Baltkrievijā un domāju, viņi rīkojās pareizi. Mūsu politiķiem būtu laiks iemācīties pieņemt nepopulārus, taču vajadzīgus lēmumus.”
