Pēdējā laikā varētu rasties iespaids, ka pasauli un arī Latviju pārņem dažādas ligas. Runa nav tikai par Covid-19. Latvijā pirmo reizi konstatatēta putnu gripa, tiek ziņots par lapsu ar dīvainu uzvedību, ak, jā – Āfrikas cūku mēris jau nav nekāds jaunums. Tad vēl briežu hroniskā novājēšanas slimība, listerioze, trihineloze, babezioze. Ja ielūkojas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) mājas lapā, iestādes uzraugāmo slimību saraksts dzīvniekiem ir ļoti garš. Vai slimību ir kļuvis vairāk? Vai apdraudēti ir ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki?
Pirmais putnu gripas gadījums Latvijā
10. februārī masu saziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Latvijā pirmo reizi konstatēta putnu gripa. PVD saņēmis laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā Dzintaru pludmalē atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Vēl pēc pāris dienām saņēmām apstiprinājumu, ka augsti patogēnā putnu gripa konstatēta vienam Jaunķemeru pludmalē un diviem Lapmežciema pludmalē atrastiem paugurknābja gulbjiem un vienam Slokā atrastam balvēderim.
PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants skaidro, ka, jā, Latvijā tā ir pirmā reize, kad šī slimība putniem konstatēta, bet tā pasaulē nav nekāds jaunums.
“Putnu gripa mums bijusi ir ļoti tuvu. Tā bija konstatēta Lietuvā – tepat kaimiņos. Nevar izslēgt, ka savvaļas migrējošos putnos mums jau tā bijusi iepriekš, bet mums nebija izdevies to līdz šim konstatēt. PVD Latvijas teritorijā katru gadu veic putnu gripas uzraudzību putnu migrācijas laikā – pavasarī un rudenī. Tagad pandēmijas dēļ vairāk cilvēku laiku pavada pie dabas, līdz ar to arī iespējams atrast vairāk beigtu putnu vai dzīvnieku,” stāsta Mārtiņš Seržants. “Putnu gripa ir aktuāla slimība, kas citās valstīs konstatēta visu laiku. Ir putni, kas no tās aiziet bojā, ir tādi, kas to pārnēsā, un savvaļas putni ir šīs slimības rezervuārs dabā. Medniekiem šobrīd noteikti nevajadzētu īpaši uztraukties, toties ļoti uzmanīgiem jābūt mājputnu audzētājiem.”
PVD vēsta, ka putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes. Slimības ierosinātājs ir vīruss ar vairākiem apakštipiem. Vairākums apakštipu kombināciju neizraisa saslimšanas, taču atsevišķi apakštipi ir ļoti bīstami un var izraisīt saslimšanu kā putniem, tā zīdītājiem, arī cilvēkiem. Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, savukārt mājputni var inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar inficētajiem putniem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
“Aicinu medniekus būt vērīgiem. Mednieki ir tie, kas visbiežāk un visvairāk ir ārā dabā, tādēļ būs arī vieni no pirmajiem, kas ievēros kaut ko neparastu,” tā Mārtiņš Seržants.
“Paldies Dievam, tā nav trakumsērga”
Sakritība, bet pēdējā laikā daudz ziņu par dažādām ligām nāk no Talsu novada Ģibuļu pagasta. Pagājušā mēnesī pagastā konstatēts Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mežacūkām. Savukārt 12. februārī PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda ziņoja par apdzīvotā vietā konstatētu lapsu ar neadekvātu uzvedību. Tā nereaģēja nedz uz cilvēku klātbūtni, nedz arī mašīnu tuvumu. Bija ļoti lielas aizdomas par to, ka lapsai varētu būt trakumsērga, jo tā bija nosiekalojusies, uzvedās neadekvāti. Drīz pēc tam arī dzīvnieks nobeidzās. Tika paņemti paraugi laboratoriskiem izmeklējumiem, lai pārbaudītu, vai dzīvnieks nav sirdzis ar trakumsērgu vai Aujeski slimību, ko dēvē arī par viltus trakumsērgu, un, piemēram, suņiem tā ir nāvējoša.
“Katru gadu Latvijā tiek pārbaudīti ap 1200 uz trakumsērgu aizdomīgi dzīvnieki. Liela daļa no tiem ir uz ceļa nobrauktas lapsas un jenotsuņi. Kādēļ nobrauktiem? Jo piesardzības trūkums, proti, neadekvāta uzvedība, varētu būt viena no trakumsērgas pazīmēm. Papildus ap 300 pārbaudīto dzīvnieku ir lapsas, jenotsuņi, arī suņi ar neparastu uzvedību, par kuriem ziņo PVD. Tāpat mums katru gadu kā dalībvalstij ir jāziņo Eiropas Komisijai par monitoringu, ko veicam,” skaidro Mārtiņš Seržants. “Runājot par Ģibuļu lapsu, ir grūti pateikt, kas tieši dzīvniekam kaitēja, bet pats galvenais, paldies, Dievam, tā nebija trakumsērga.”
Konstatējot dzīvnieku ar neadekvātu uzmanību, tam nekādā gadījumā nevajadzētu tuvoties, to censties barot, nest mājās, kā arī nekādā gadījumā nevajadzētu ļaut tam tuvoties mājdzīvniekiem.
“Trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Latvija ir atzīta par valsti, kas ir brīva no šīs bīstamās slimības. Negribētos šo statusu zaudēt, lai gan risks pastāv vienmēr! Tādēļ aicinātu atturēties no vēlmes pašiem dzīvniekam palīdzēt, to nesot siltumā vai cenšoties to pabarot! ”
Pasaules gals?
Mārtiņš Seržants norāda, ka par jaunu slimību Latvijā un arī pasaulē, var uzskatīt Covid-19, viss pārējais pasaules mērogā nav nekas jauns.
“Āfrikas cūku mēris ir relatīvi jauna – Latvijā sešus gadus, jā, putnu griba ir pirmo reizi konstatēta mūsu valstī, bet tas kopumā pasaules mērogā nav nekas jauns,” stāsta Mārtiņš Seržants. “Sajūtu, ka mūs pārņem dažādas slimības, rada informatīvajā vidē pieejamā plašā informācija. Ir raksti, ziņas, reportāžas, kā arī cilvēki tam vairāk pievērš uzmanību. Gribētu uzsvērt, ka pieejamās zināšanas šobrīd mums palīdz un ļauj attiecīgi rīkoties un arī reaģēt. ”
Avots: Latvijas Avīze
