Mednieks, krietni iereibis, atgriežas mājās no izklaides. Viņu sētā sagaida suns, kas sāk skaļi riet. Vīrelis paskatās uz skandalētāju un noburkšķ:
– Aizver muti! Ja pamodīsies mana sieva, kur tad tu gulēsi?!
***
– Vai Ieva krāpa Ādamu?
– Protams! Mēs taču esam cēlušies no pērtiķiem.
***
Sudrabkāzās mednieks saka sievai:
– Zini, mīļā, mūsu kopdzīve sākās ar nejaušību…
– Kā tā?
– Toreiz uz ielas es uzsvilpu taksistam, nevis tev…
***
Mežzinis skaidro savai sievai:
– Reiz par visām reizēm atceries – ja saku mana mīļā, tad tas attiecas vienīgi uz mūsu taksenīti…
***
Zvēru aptiekā zaķis lūdz viagru. Pārējie rindā esošie zvēri metas šim virsū:
– Zaķi, vai tev pavasara dullums! Tavu bērnu jau tāpat pilns mežs!
– Es jau to ne sev… Sieva lūdza, jo uz vecumu sākusi sliktāk dzirdēt, nestāv ausis!
***
Pārpildītā autobusā vīrelis uzkāpj uz kājas kādai kundzei.
– Cūka! – šī iespiedzas.
– Prieks iepazīties – Briedis.
***
– Vai zini, ko nozīmē, ja pāri mednieku bariņam laižas krauklis un krumšķina?
– Nē, nezinu gan…
– Tas nozīmē, ka starp medniekiem vismaz viens ir liels maita…
***
Lauku sētā medniekam svin dzimšanas dienu. Jāpiebilst, ka viņam ir suns, kam tīk uzklupt kaimiņu vistām… Svinēšana rit pilnā sparā, un namamāte, lai nosargātu vistiņas, skraida no mājas uz kūti, no kūts uz māju – gandrīz kā vāveres ritenī! Pēkšņi viņa pamana, ka suns sakampis kaimiņu mīļāko trusīti, kurš ir retas šķirnes un ļoti dārgs. Šokā viņa izrauj no suņa zobiem beigto, netīro trusīti un nes mazgāt ar ziepēm, pēc tam apstrādā ar fēnu un, kamēr kaimiņi neredz, klusiņām to ieliek krātiņā.
Rīts. Kaimiņš atnāk ne pa jokam pārbijies:
– Paklau, kaimiņien, iedod iedzert glāzi šņabja, man sāk šķist, ka jūku prātā!
– Kas tad noticies?
– Ehh… Pirms trim dienām nobeidzās mūsu trusītis, apglabājām kā pienākas, bet šodien no rīta, iedomājies, viņš balts un pūkains sēž krātiņā!!!
***
Divi veči medībās ierauga lāču alu, sāk tajā mest akmeņus… Cik nu ilgi dzīvnieks to var paciest! Izlien lācis iztraucēts un nikns. Veči ņem kājas pār pleciem un jož pa mežu, bet kur nu aizbēgsi no meža saimnieka! Veči ātri uzrāpjas kokā, viens notēmē uz lāci un uzsauc:
– Tūliņ es šim atšaušu pautus!
Otrs šausmās kliedz:
– Šauj galvā! Bliez pierē! Es pēc acīm redzu, ka viņš mūs grasās apēst, nevis mīcīt…
***
Satiekas divi vilki, viens stāsta:
– Es vakar tādu dīvainu zvēru notiesāju: gluda āda, mugura brūna, vēders balts, ķepas ož pēc kūtsmēsliem…
– Muļķi, tas taču mazdārznieks.
***
Zaķumāte skaidro zaķēnam:
– Ļipausi, dzīve ir kustība – vieni kustina smadzenes, otri – tikai austiņas…
Sagatavojis ANDRIS TIĻĻA
Vai jāpārceļ dzinējmedības un no Kurzemes un Latgali jāved briežu buļļi? “Šauj garām!” #248 epizode
Abonē žurnālu Medības!
