Sabiedrība bieži vien nepamatoti uzskata, ka mednieki no dabas tikai ņem, bet neko nedod pretim. Ja neiedziļinās jautājumā, kas ir medības, tā patiešām varētu arī likties. Tomēr patiesība ir pavisam cita, nekā varētu šķist pirmajā brīdī. Mednieki ir tie, kas ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē iegulda gan laiku, gan līdzekļus, gan arī darbu, lai pētītu dzīvniekus, atjaunotu dzīvotnes, uzlabotu bioloģisko daudzveidību, palīdzētu apdraudētām sugām un ne tikai.
Atgādinām, ka vēsturiski tieši mednieki ir bijuši dabas aizsardzības principu pamatlicēji. Piemēram, ASV prezidents Teodors Rūzvelts bija tas, kurš dibināja pirmos nacionālos parkus ar mērķi aizsargāt dabu. Un viņš vienlaikus bija ļoti aktīvs un azartisks mednieks. Šī tradīcija turpinās arī mūsdienās, tikai atšķirībā no dabas aizsardzības organizācijām mednieki īpaši skaļi par saviem sasniegumiem nerunā.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) ir jau apkopojusi ap 300 projektu, kuros iesaistījušies vai kurus īstenojuši tieši mednieki, sniedzot milzu ieguldījumu dabas aizsardzībā. Mednieki ir uzsākuši 121 iniciatīvu tieši aizsargājamās Natura 2000 platībās, tāpat 45% no projektiem saistīti ar bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu lauksaimniecības platībās. Tieši intensīva lauksaimniecība ir tā, kas visvairāk apdraud bioloģisko daudzveidību.
Pirmais, kas no tā visa cieš un medniekiem ir vispamanāmākais, ir zaķis. Un daudzi mednieki sūdzas, ka zaķu skaits samazinās. Visvairāk projektu tiek īstenots Francijā – 59, Itālijā un Lielbritānijā – attiecīgi 38 nacionālie projekti katrā valstī. Lietuvā šādu projektu ir maz – uzskaitīti četri, bet lielākoties tā ir bijusi dalība starpvalstu projektos, nevis īstenojot savējos. Protams, visi šie projekti prasa līdzekļus un laiku, bet daudzi no tiem tiek īstenoti, tikai un vienīgi balstoties uz brīvprātības principu. Savukārt Latvijai ir pieteikti septiņi projekti, kuros tādā vai citādā veidā iesaistīti mednieki. Jaunākais ir Latvijas Mednieku asociācijas nomedīto taigas sējas zosu monitorings, un uz Baltijas fona mēs izskatāmies pat ļoti labi.
Kas ir bioloģiskā daudzveidība?
Konvencijā “Par bioloģisko daudzveidību” bioloģiskā daudzveidība definēta kā dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs, tajā skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām.
Laukirbju populācijas saglabāšana
Ja runājam par aizsargājamām sugām, tad bieži vien dabas aizsardzības organizācijas cīnās par dažādiem aizliegumiem – medību aizliegumi, mežsaimniecības ierobežojumi, lauksaimniecības metožu ierobežošana, bet ne vienmēr aizliegums vai ierobežojums dos rezultātus, ja netiks atjaunotas sugām nepieciešamās dzīvotnes, nodrošināta barības bāze un nenotiks, piemēram, cīņa ar plēsējiem. Mūsu valstī bieži runā par laukirbi, kura ir apdraudēta un kuras skaits samazinās bieži vien tieši intensīvas lauksaimniecības dēļ. Irbēm tiek laupīta dzīves vide, barības bāze, jo, piemēram, milzīgos rapšu laukos irbēm patiešām nav ko darīt.
Tādēļ Eiropas mērogā ir sākts vērienīgs projekts, kas tiek īstenots Beļģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, lai palīdzētu laukirbju populācijai atjaunoties. Un šī projekta doma ir pavisam vienkārša – konkrētās lauksaimniecības platībās nevis sēj ierastās kultūras, bet gan speciālu sēklu maisījumu, kas izaugot rada mazajiem dzīvniekiem patvērumu un barības bāzi. Protams, lauksaimniekiem nav nekādas intereses šādi izmantot savas zemes, jo šādi sējumi un laukirbes nenes nekādu peļņu, bet šiem projektiem ir piesaistīti līdzekļi no Eiropas, maksājot lauksaimniekiem noteiktas kompensācijas, kas to visu padara viņiem daudz interesantāku. Projekta īstenotāji lēš, ka šādā veidā laukirbju populācija ātri vien palielinās par 40 procentiem.
Protams, šādas platības piesaista arī lapsas. Pie mums mazo plēsēju kontrole notiek diezgan viegli un saprotami, savukārt Beļģijā tā ir liela problēma. Lapsu medībām ir noteikta sezona, lapsas nedrīkst medīt diennakts tumšajā laikā, kā arī mednieki nemaz nedrīkst tuvoties lapsu alām. Tas laukirbes populācijas atjaunošanu padara sarežģītāku. No šīm speciāli ierīkotajām platībām iegūst arī citas sugas, ne tikai laukirbes. Piemēram, zaķi, Beļģijā arī fazāni, kā arī dziedātājputni. Iegūst ne tikai viena suga, bet bioloģiskā daudzveidība kopumā.
Ja mednieki sūdzas par to, ka samazinās zaķu skaits, šis ir viens no veidiem, kā palīdzēt tiem atjaunoties. Ja ir mednieki, kas ir arī lauksaimnieki, viņiem ir iespējams saglabāt neapstrādātas nelielas platības, kas tikai nāks par labu mazajiem medījamajiem dzīvniekiem. Tāpat arī medību klubi var vienoties ar lauksaimniekiem, ka konkrētās vietās tiks saglabātas zaļās zonas, lai nodrošinātu iespēju mazajiem medījamajiem dzīvniekiem izdzīvot un vairoties. Risinājumi ir mums acu priekšā, jāmeklē tikai iespējas.
