Medību dieviete Diāna šoruden bija īpaši vēlīga Sandim Loginam no Baltinavas, MMK Vientuļie vilki. Viņam izdevies nomedīt alni ar zelta medaļas vērtiem ragiem.
“Medības man ir tik pat svarīgas cik ūdens, ko padzerties karstā dienā. Medīt man iemācīja tēvs. Un Latvijā medību sezona nekad nebeidzas – vienmēr ir ko medīt. Tāpat es nešķiroju, vai medīšu tikai dižmedījumu, vai kādu mazāku dzīvnieku. Man visi medījumi ir vienlīdz svarīgi.
Medību platības, kurās medījam, ir ļoti bagātas ar medījumu. Medību platību robeža ir arī Latvijas – Krievijas robeža. Uzskatu, ka pie mums sākas Eiropa. Šīs robežas dēļ vilku platībās ir ļoti daudz. Par nomedīto alni runājot, protams, šis nav pirmais manis nomedītais alnis. Taču šis ir lielākais, ko līdz šim esmu nomedījis. Esmu gan lauksaimnieks, gan mežsaimnieks. Darba ir ļoti daudz, un šī bija otrā reize kopš 1. septembra, kad bija iespēja doties medībās.
Pabeidzu gatavot sējumiem augsni, jo nākamā dienā bija paredzēta sēja. Bija aptuveni pusseptiņi vakarā, kad devos uz mežu. Nolēmu pa mežu apiet apli – man ļoti patīk gan aļņu, gan briežu buļļu medības ar piesaukšanu. Lēnām gāju, un ik pa brīdim atdarināju aļņa balsi. Nolauzu pa kādam zaram un turpat pamīdījos. Klausījos. Taču visapkārt bija klusums. Ievēroju divus jaunus staltbriežu buļļus, abi perspektīvi. Turpināju ceļu. Mežvedējs sāka vest kokmateriālus. Nodomāji, jādodas arī man uz mājām. Līdz lauku sētai bija 500 metru. Nogāju metru 200 un tas pamanīju aļņu gotiņu, kas visai steidzīgi aizskrēja. Drīzāk aizbēga. Sapratu, ka viņa nemeklējas un bēga no buļļiem.
Paīdēju. Atsaucās jauns bullēns. Pēc brīža 100 metru tālāk atsaucās arī otrs. Sāku lauzt zarus. Pagriezu buļļiem muguru un vēlreiz ieīdējos, lai buļļi nesaprot. Kārtīgā basā atsaucās trešais bullis! Balss rupja un tāda kā sagurusi! Tie divi pirmie uzreiz aizbēga! Bullis rupjā balsī īdēja un lauza eglītes. Es viņam spēlēju līdzi… Bullis tuvojās! Pirms klajuma tas apstājās. Sapratu, ja nenoīdēšu, viņš neiznāks!
Notupos uz ceļgaliem, saliecos un pret zāli noīdējos vēlreiz… Alnis dusmīgi atsaucās un iznāca no meža… Pacēlu ieroci un… viņa korpusu aizsedza krūmi. Un es pieņēmu lēmumu šaut kaklā. Jā, zinu, ka tas nav labākais variants, taču cita nebija. Bullis sabruka uz vietas. Kolēģi teica, ka esmu traks, tā darot.”
Aļņa trofeja ir novērtēta un tai 300,45 CIC punkti – zelts!
Vilka statusa maiņa, stirnu slimības un kolektīvās bailes. “Šauj garām!” #251 epizode
Abonē žurnālu Medības!
