Aizkrauklietis Gints Grigorovičs, steidzoties palīgā kolēģim uz ceļa izvilkt iestigušu auto, 14. janvārī nomedījis vilku. Notikumiem aizsteidzoties priekšā, jāsaka, pelēcis bija slims ar kašķi. Šķiet, šogad kašķis vilku populācijā izplatīts plaši, un viens no iespējamajiem slimības izplatīšanās veicinātājiem varētu būt tieši netipiski siltā ziema.
Stāsta G. Grigorovičs: “Bija saspringta, taču bagāta diena. Zvanīja kolēģis un lūdza palīdzēt izvilkt mežā iestigušu auto. Solīju palīdzēt pēc tam, kad būšu iegriezies mājās pārģērbties un paēst. Pa ceļam pie kaimiņiem satiku bruģa meistaru, bija jāvienojas arī par pagalmā nepieciešamajiem darbiem.
Beidzot tiku līdz braukšanai uz mežu. Auto iesēdināju arī draudzeni – medību karabīni, jo jābrauc uz medību objektu, kur pats medīju, turklāt tieši tajā dienā izņēmu atļaujas briežu papildlimitam. Pa ceļam aizdomājies, vienā no krustojumiem aizbraucu pa tālāko ceļu. Nekas, pa meža ceļiem izbraukšu pa taisno, nodomāju. Atpakaļ braukt nevar – tā nav laba zīme un arī draudzene taču līdzi!
Pulkstenis jau ap pusdiviem dienā, iebraucu medību platībās, medības pieteiktas. Kādā no jaunaudzēm pa vidu pauguriņš. Aiz tā pamanu vilku, kurš naski ieskrien mežā, bet es neesmu gatavs! Pagriežu galvu pa kreisi un pamanu vēl vienu vilku aptuveni 70 metru attālumā. Vienā mirklī es no automašīnas ārā, draudzene no pārvalka tāpat, atlika tikai ielikt aptveri, pielādēt un nospiest sprūda mēlīti. Vilks bija jau pie pašas mežmalas, attālums 140 metru, kad notēmēju un izšāvu. Pelēcis – vienu līdz divus gadus vecs vilks – sabruka uz vietas.
Pagājušajā sezonā nomedīju divus lūšus, bet vilks manā mednieka karjerā ir pirmais.
Trofeju aizvedu pie taksidermista, kurš izgatavos krūšu izbāzni. Tur arī paraugus pētījumiem paņems mežzinātnes institūta Silava speciālisti. Manis nomedītais vilks bija slims ar kašķi. Konsultējoties ar citiem medniekiem no Kurzemes, uzzināju, ka gandrīz visi šogad nomedītie vilki bijuši slimi ar kašķi. Iespējams, siltā ziema patiešām veicina slimības izplatīšanos, jo kašķa avots – jenotsuņi – nav devušies ziemas guļā.
Interesanti, ka pagājušajā sezonā redzēju ļoti daudz kašķainu lapsu. Šosezon visas, cik man izdevies ieraudzīt, smukas un veselīgas.Kad par veiksmīgajām medībām un nomedīšanas vietu biju paziņojis Valsts meža dienestam, beidzot varēju palīdzēt uz ceļa izkļūt kolēģim.”
