“Mana pasaule šodien sagruva pavisam. Bora – četri gadi, Bruno – deviņi mēneši, Čipiļipi – četri mēneši. [..] Esmu iekšēji miris.” Šādi ir daži no ierakstiem, kurus savā “Instagram” kontā piektdien, 10. oktobrī, publicēja Modris Konovalovs, kas daudziem sociālajos tīklos pazīstams kā Modra olu saimnieks.
Šis ieraksts, kurā viņš vēstīja, ka nošauti viņa trīs suņi, radīja sniega bumbas efektu, kas piektdien sāka velties, brīvdienās auga augumā un turpināja ripot arī vakar, kad notikumu skaidrošanā iesaistījās Bauskas novada pašvaldība. Pa šīm dienām sabiedrības viedokļi polarizējušies nepieredzētos apjomos – sociālajos tīklos agresīvus viedokļus pauda suņu aizstāvji, kas vārdiski bruka virsū medniekam, kas suņus nošāva, saimniecei, kuras pagalmā tas notika, pašvaldības policijai un pat Dzīvnieku glābšanas dienestam, kura darbinieki notikuma vietā ieradās, kad suņi bija jau nošauti. Daļa ļaužu sprieda, ka publiskotais attēls ar suņiem un saplosītās stirnas atliekām ir viltots. Pats Modris Konovalovs medijiem komentārus nesniedz. Bet šajā publikācijā apkoposim faktus, kas līdz šim zināms un kā atbildīgie dienesti skaidro.
Kā viss sākās
Tātad pirmā informācija bija Modra Konovalova Instagram kontā Modra olas, kur viņš ierakstīja, ka nošauti viņa trīs suņi. Viņš rakstīja – jā, suņi bija aizklīduši, taču vai tāpēc tie uzreiz jānošauj? “Manuprāt, pirmajā vietā būtu jāizsauc suņa ķērāji, jāidentificē dzīvnieks ar čipu, jāsazinās ar saimnieku, un tikai pēc tam jārisina tālākie jautājumi. Taču tā vietā tiek izsaukti mednieki, un suņi tiek nošauti. [..] Kāpēc suņiem nepieciešami čipi, ja tos bez pārbaudes var nošaut? Vienkārši nošaut! Čipiļipi kucēnam ir četri mēneši un uzbrucis cilvēkam? Jūs nopietni? Mani suņi mīl cilvēkus! Pie manis brauc viesi, un daudzi manus suņus [zina] gan klātienē, gan caur ekrānu!” Tā piektdien rakstīja Modris Konovalovs.
Pēc sociālo tīklu lietotāju un mediju intereses skaidrojumus sniedza organizācija Dzīvnieku glābšanas dienests un policija.
Ko saka Dzīvnieku glābšanas dienests
Dzīvnieku glābšanas dienests (bāzējas Meža vairogos Ķekavā, savā profilā par sevi raksta: “Profesionāli dzīvnieku ķērāji sniedz savus pakalpojumus visdažādākajās situācijās. Agresīvi, savainoti, klaiņojoši, nelaimē nokļuvuši dzīvnieki – mūsu speciālisti zinās, kā rīkoties.”) sestdien, 11. oktobrī, publicējis savu skaidrojumu: “Saņemam pārmetumus no cilvēkiem par to, ka suņi ir nogalināti. Sašutums ir saprotams, bet patiesības labad tomēr paskaidrosim: Dzīvnieku glābšanas dienests saņēma izsaukumu plkst. 13.24, kur tika paskaidrots, ka Brunavas pagastā, xxxx mājas pagalmā ir trīs agresīvi suņi.
Un saņēmām foto, kurā redzams, ka suņi sargā saplosītu dzīvnieku, kura sugu nav iespējams noteikt, jo policistiem neizdodas pietuvoties – suņi uzbrūk. Mājas īpašniekiem arī ir uzbrukts.
Nekavējoties ielikām [internetā] sludinājumu cerībā, ka saimnieks ieradīsies pakaļ saviem suņiem. Paralēli aptaujājām vietējos iedzīvotājus. Diemžēl suņa īpašnieku mums izdevās noskaidrot gandrīz vienlaicīgi ar policistiem, kuri nolasīja mikročipus jau mirušajiem suņiem. Tikai pēc tam, plkst. 16.10, mūsu ekipāža ieradās notikuma vietā. Diemžēl mūs nesagaidīja. Kas šāva, kā to darīja un kādi apsvērumi bija, tas jājautā tiem, kuri bija tur uz vietas. Un to noteikti darīs policija.
Bet aicinām padomāt par divām ārkārtīgi nopietnām lietām.
1. Vai stirnas dzīvība ir tikpat vērta kā suņa dzīvība vai tomēr mazāk? Stirnai NAV iespēju izglābties no suņu bara. Tās ir nežēlīgas medības, kuras vienmēr beidzas ar savvaļas dzīvnieku nāvi. Suņi, kad izgājuši medībās, ir ārkārtīgi koncentrējušies uz mērķi. Un tas, ka pirms stundas jūsu suns gulēja dīvānā un laizīja jums roku, nenozīmē, ka tagad viņš nevar nogalināt stirnu un kāru muti to plosīt gabalos. To sauc par medību instinktu, kas piemīt plēsējiem, pie kuriem pieder suņi.
Visu rakstu lasi Latvijas Avīzē vai portālā lasi.lv.
Vai medniekiem ir tiesības šaut suņus? Traģēdija, no kuras visticamāk varēja izvairīties
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
