Medības daudziem asociējas tikai un vienīgi ar hobiju vai vaļasprieku, no kura labumu varētu gūt tikai un vienīgi pats mednieks. Tomēr tā gluži nav, to 27. septembrī atzina Eiropas Parlamenta bioloģiskās daudzveidības, medību un lauku intergrupas sēdē Briselē.
Mednieki dod vairāk nekā tenisisti un makšķernieki
Vairākās valstīs veiktie pētījumi liecina par to, ka, izmērot medību vērtību naudas izteiksmē, iegūstam diezgan lielas naudas summas. Mednieki ne tikai iegādājas ieročus, munīciju, bet arī ceļo, apmetas viesnīcās un izmanto viesu mājas, kā arī audzē savus medību suņus. Šie ir tikai daži no aspektiem, ko ņem vērā, nosakot medību ekonomisko vērtību. Austrijā mednieku ieguldījums ir ap 475 miljoniem eiro gadā, Vācijā tie ir 1,6 miljardi eiro, no kuriem 82,5 miljonus Vācijas mednieki iegulda dzīvotņu un dabas aizsardzībā.
Interesants ir arī Francijā veiktais pētījums par medību ekonomisko un sociālo ietekmi. Francijā, kur ir vairāk nekā miljons mednieku, viņu ieguldījums ir 3,9 miljardi eiro, vairāk nekā, piemēram, tādam populāram sporta veidam kā tenisam. Tenisa kā sporta naudiskais ieguldījums tautsaimniecībā ir 2,2 miljardi, bet makšķerēšanai – 2,1 miljards eiro. Francijā medības rada ap 27 800 tiešas un netiešas pilna laika darba vietas. Salīdzinājumam – teniss nodrošina 18 100 darba vietu.
Interesants piemērs ir arī Lielbritānija, kur liela nozīme ir tieši īpašajām Skotijas baltirbju medībām. Nesen Lielbritānijā tika iesniegta dabas aizstāvju petīcija ar lūgumu aizliegt Skotijas laukirbju dzinējmedības, jo šis esot cietsirdīgs sporta veids. Petīciju parakstīja 123 076 norūpējušies pilsoņi. Lielbritānijas valdība petīciju izskatīja un secināja, ka irbju medības ir leģitīma aktivitāte. Piedevām Lielbritānijas valdība novērtēja, ka šim medību veidam ir ļoti nozīmīgs ekonomisks ieguldījums, tas rada darba vietas, kā arī piesaista investīcijas lauku apvidus infrastruktūru attīstībai. Tomēr vienlaikus valdība aicina visus, kas ar šo medību veidu nodarbojas, ievērot likuma prasības un piekopt ilgtspējīgas medības. Lielbritānijā veiktais novērtējums liecina par to, ka irbju medības kā tautsaimniecības nozare ienes ap 290 miljonu eiro gadā, savukārt katru gadu apmēram 61 miljons eiro tiek tērēts, lai aizsargātu un sakoptu dzīvotnes, kur irbes mīt. Tiek pausts arī viedoklis, ka, aizliedzot šo medību veidu, ievērojami varētu mainīties ainava, jo tik lielos apmēros kā tagad netiktu sakopta Lielbritānijai tik raksturīgā virsāju ainava. Lēnām to pārņemtu lauksaimniecības zemes. Zinātniskie pētījumi liecina arī par to, ka no irbju medībām savu labumu gūst arī citu sugu putni, piemēram, ķīvītes, rubeņi un dažādi bridējputni.
Situācija Latvijā
Kā tad ir ar situāciju Latvijā, jo uz Eiropas septiņu miljonu mednieku fona mēs izskatāmies kā tāds pavisam maziņš piliens jūrā. Atgādinu, ka Latvijā ir 21 tūkstotis aktīvo mednieku, kas šogad iegādājušies mednieka sezonas kartes.
Jānis Baumanis savā promocijas darbā “Pārnadžu populāciju stāvokļa novērtējums un apsaimniekošanas principi Latvijā” 2013. gadā mēģināja novērtēt Latvijas medību saimniecību naudas izteiksmē. Jāņem vērā, ka tas ir grūts uzdevums, jo daudzus rādītājus vispār nav iespējams novērtēt naudas izteiksmē. Jānis Baumanis savā darbā definēja Latvijas medību produktu sarakstu, kurā iekļāva medījamos dzīvniekus, medījamo dzīvnieku gaļu, kā arī ādas, kažokādas un trofejas. Atsevišķi noteikt vērtību medību trofejām ir praktiski neiespējami, jo medības pamatā tiek organizētas kā brīvā laika pavadīšana, kā arī lai regulētu dzīvnieku skaitu un iegūtu medījuma gaļu. Kā novērtējis Jānis Baumanis, medību produktu devums Latvijas tautsaimniecībā 2009./2010. gada medību sezonā monetārā izteiksmē bija 5,22 miljoni eiro.
Medību tēmai veltīta izstāde EP
Pēc sanāksmes Eiropas Parlamentā sadarbībā ar Slovākijas medniekiem tika atklāta medību tēmai veltīta izstāde, kuras mērķis ir izskaidrot medību būtību jebkuram, kurš šo izstādi varētu apmeklēt. Kādā izstādes plakātā ir rakstīts, ka Eiropas mednieki dabas aizsardzībai velta vairāk laika un resursu nekā jebkura cita ieinteresētā puse. Tāpat izstādē tika uzsvērts, ka pēdējos gados arvien vairāk pieaug sieviešu mednieču skaits. Pašlaik Vācijā 20% no jaunajiem medniekiem ir tieši sievietes. Vienlaikus tiek izcelta mednieku loma invazīvo sugu dzīvnieku skaita ierobežošanā.
Šajā jautājumā Latvijas mednieks varētu piestrādāt, ieguldot vairāk laika Amerikas ūdeles apkarošanā, jo tieši šis mazais plēsējs nodara vislielāko postu dažādām putnu populācijām. Ja papēta oficiālos Valsts meža dienesta nodrošinātos datus par nomedīto dzīvnieku skaitu, redzams, ka Amerikas ūdele ir tas medījamais dzīvnieks, kam būtu jāpievērš krietni vien lielāka uzmanība, jo pagaidām šo dzīvnieku medī minimālā apjomā.
Lai gan izstāde un arī diskusijas par medību ekonomisko vērtību Eiropas Parlamentā tika uztvertas pozitīvi, tomēr jāsecina, ka klātesošiem tas nebija nekāds jaunums. Tādēļ medniekus pārstāvošajām organizācijām Eiropā būtu jāpadomā par to, kādā veidā aizsniegt tos, kuri iestājas pret medībām, un piedāvāt viņiem pamatotus argumentus.
Raksts sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
