Medības un gaļas ieguve ir viens no cilvēku (Homo sapiens) evolūcijas un civilizācijas izaugsmes stūrakmeņiem. Kad mūsu senči sāka ēst gaļu, intelekta un radošās domas attīstība daudzkārt paātrinājās. Tas ir zinātniski pierādīts.
“Augu izcelsmes pārtikā ir mazāk barojošo vielu. Lai uzturēt lielu organismu, nepieciešams ļoti daudz augu, ogu, augļu, sakņu. Ēdiena vākšana un pats gremošanas process neatstāja nedz brīvu laiku, nedz enerģiju, kas ļautu attīstīties smadzenēm. Tikai medības nodrošināja cilvēku priekštečiem enerģētiski augstvērtīgu pārtiku, atbrīvojot laiku radošās domas uzplaukumam un intelekta attīstībai,” tā sākas lekcija bērniem par mednieka profesijas nozīmi, sākot no aizvēsturiskajiem laikiem un līdz mūsdienām.
Bērniem un skolotājiem, kas arī ar interesi klausījās lekciju, Dāmu mednieču kluba Lady HUNT Latvia pārstāve, medniece un žurnāla Medības žurnāliste Kate Šterna stāstīja par mednieka lomu akmens laikmetā un pēcāk. Par medību produkcijas pielietojumu un nozīmi cilvēces kultūrā.
Atļauja bērnu fotografēšanai saņemta no skolas vadības.
“Mednieki gādāja, lai ciltij: sievietēm, bērniem un vecajiem būtu ko ēst, no kā šūt apģērbu un pat celt mājokļus, jo dzīvnieku, īpaši mamutu kauli un ādas tika izmantotas jurtām līdzīgu māju būvēšanai. Pēcāk, kad cilvēku kļuva vairāk un ciltis sāka cīnīties par teritorijām, tieši mednieki kļuva par karotājiem. Arī mūsdienās, runājot par hipotētisko X-stundu jeb iebrukumu, daudzās valstīs, tai skaitā arī Baltijā mednieki tiek minēti kā savas zemes aizstāvji, kas stāsies līdzās regulārajai armijai un zemessardzei. Tādēļ var teikt, ka mednieks ir viena no cienījamākajām un senākajām profesijām,” stāsta Kate Šterna.
Agrāk nebija veikalu
Arī mūsdienās mednieki veic ļoti nozīmīgu darbu. Šeit var minēt postījumu mazināšanu, par ko tiek runāts diezgan bieži. Lauksaimniecība un mežsaimniecība ir viens no galvenajiem valsts ienākuma avotiem. Pieaugot sējumu un jaunaudžu platībām, palielinās arī savvaļas pārnadžu populācijas, jo, kur ir daudz pārtikas, dzīvnieki vairojas. Lai postījumi nepieaugtu katastrofāli, lai dzīvnieku populācijās nesāktos pastāvīgas epidēmijas, mednieki uzdevums ir uzturēt to apjomu optimālajās robežās.
Vienlaikus, mednieki ievāc datus par medījamajām sugām, nodrošina zinātniskajiem pētījumiem vajadzīgo ģenētisko materiālu, piemēram, lūšu un vilku populācijas izpētei, ko veic Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” zinātnieki.
Viens no svarīgākajiem mednieku uzdevumiem ir slimību monitorings un apkarošana. Trakumsērgas izskaušana Latvijā ir viena no lielajām uzvarām, ko izcīnīja mednieki kopā ar Pārtikas un veterināro dienestu, intensīvi medījot, nododot izpētei nomedītās lapsas un jenotsuņus, kā arī izplatot mežā mazajiem plēsējiem paredzētās vakcīnas pret šo 100% nāvējošo infekciju.
Kopš 2015.gada Latvija ir atzīta par valsti, kas ir pilnībā brīva no trakumsērgas
Savukārt cīņa ar Āfrikas cūku mēri turpinās. Mežacūku populācijas kontrole arī ir viens no mednieku uzdevumiem. Nepieļaut epidēmijas atkārtošanos ir ļoti svarīgi, jo no tā ir atkarīga ne tikai savvaļas – mežacūkas kā sugas nākotne, bet arī Latvijas iedzīvotāju labklājība. “Ja saslimšanas dēļ cietīs cūkkopības nozare, gaļas cenas ievērojami palielināsies,” uzsver medniece.
Protams, lekcijā tika pieminēta arī medību produkcijas ieguve un izmantošana. Visvairāk bērniem patika apčamdīt kažokādas un apskatīt trofejas – medījamo dzīvnieku galvaskausus un ragus.
Interesantākais bija tas, ka lekcijas noslēgumā bērni nevis uzdeva tradicionālos jautājumus, vai nav žēl un, kādēļ jānogalina, bet paši stāstīja par saviem novērojumiem, tikšanās reizēm ar dažādiem meža iemītniekiem, par radinieku un ģimenes draugu veiksmēm medībās.
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
