Munīcijas izvēle ir viens no atbildīgākajiem mednieka uzdevumiem. Ne reizi vien manīti mednieki, kas veikalā izvēlas pa divām trim vītņstobra patronām no katras zortes, un ar šādu bīstamu degmaisījumu dodas uz mežu, nemaz nepadomājot par to, ka katrs no munīcijas veidiem jāpiešauj atsevišķi. Būtiski ir saprast, kāds ir katra munīcijas veida uzdevums un pielietojums.
Kad lode trāpa
Lodei trāpot mērķī, lai tas būtu dzīvnieks vai testa ballistiskais gēla klucis, no lodes uz visām pusēm sāk atdalīties tās daļiņas, ja tā ir ekspansīvā medību lode, kuras mērķis ir panākt pēc iespējas lielākus audu bojājumus un ātrāku medījuma nāvi. Pati lode strauji samazina ātrumu un aiz tās dzīvnieka ķermenī rodas īslaicīgs tukšums vai dobums, kur sākotnēji izveidojas vakuums. Interesantākais ir tas, ka šis tukšums nesasniedz savu maksimālo diametru līdz brīdim, kamēr lode nav caur to izlidojusi. Lodes radītā dobuma lielums ir ne tikai atkarīgs no paša mērķa izmēra, bet arī no lodes svara, ātruma trāpījuma brīdī un lodes konstrukcijas.
Ja runājam par ballistikas ābeci, tad tieši lodes gals ir tas, kas nosaka, kādā veidā no tās sāk atdalīties daļiņas, kā lode sāks atvērties, lodes astes daļai nemaz nepieskaroties mērķim. Protams, ka būs novērojamas izmaiņas, ja lode novirzās no savas taisnās trajektorijas, jo tad tā sāks kūleņot.
Ja kāds skatījies testa video, kas plaši pieejami interneta vidē, tad zinās, ka, piemēram, testa gēla klucī lodes radītais dobums ir īslaicīgs, precīzāk, tas izveidojas tikai uz dažām sekundes desmitdaļām. Šajā procesā lodē esošā enerģija tiek pārnesta uz mērķi. Medību situācijā īslaicīgais lodes radītais dobums nozīmē tikai to, ka ir sekmīgi trāpīts. Tie, kas skolā bija uz tu ar fiziku, atcerēsies enerģijas nezūdamības likumu, kas nosaka, ka kopējais slēgtā sistēmā esošais enerģijas daudzums laikā nemainās neatkarīgi no tā, kādi procesi sistēmā norisinās. Vienkāršākiem vārdiem sakot, enerģiju šāviena brīdī nevar nedz radīt, nedz iznīcināt, tā var tikai transformēties un to var nodot tālāk. Ja runājam par nāvējošo ballistiku, tas nozīmē, ka visa enerģija, kas uzkrājusies lodē, līdz brīdim, kad tā apstājas, būs izkliedēta. Ja neskaita nelielo siltumu, ko lode rada audos, lielākā enerģijas daļa tiek pārvērsta par elastīgo enerģiju.
Medījuma audiem piemīt noteikta elastība. Par to var pārliecināties, sev iekniebjot. Tādā pašā veidā ballistiskais gēls izplešas un saraujas, kad caur to izlido lode. Tāpat notiks arī ar gaļu. Tādēļ var pieņemt, ka, jo elastīgāks būs materiāls, jo lielāku īslaicīgo dobumu radīs lode, tāpēc ka lodes enerģijai būs vieglāk šo materiālu izplest. Lodes radītajam īslaicīgajam dobumam izplešoties un pēc tam atkal saraujoties, visa enerģija uzreiz netiek transformēta, tam seko atkārtota dobuma veidošanās, tā radot to efektu, ka ballistiskais gēls pēc trāpījuma vēl vairākas reizes izplešas un saraujas, radot pulsējošas kustības.
Kad audi atkal paliek nekustīgi stabilā stāvoklī, var redzēt, ka lode ir radījusi ievainojuma kanālu ar iznīcinātiem audiem. Šo lodes radīto ievainojuma kanālu var redzēt ar neapbruņotu aci, bet ne vienmēr var redzēt tos bojājumus, ko vēl lode radījusi. Audiem izplešoties un saraujoties, tie netiek saplēsti, bet ar to pietiek, lai radītu bojājumus, piemēram, kapilāriem.
Lodes ekspansija
Sekojot munīcijas ražotāju reklāmai, liela mednieku daļa saprot – medību lode veidota tā, lai trāpījuma brīdī izplestos, palielinātos tās diametrs un virsma, uzlabojot nogalināšanas iespējas. Šā iemesla dēļ lodes, kas ekspansijas rezultātā iegūst tik zināmo sēnes formu, daudzi arī uzskata par ideālāko risinājumu medību vajadzībām.
No tā izriet, ka ātrums, ar kādu notiek lodes ekspansija, trāpot mērķī, kā arī ātrums, ar kādu lode zaudē savu enerģiju, noteiks ievainojuma apjomu. Tādēļ ir loģiski secināt – jo lielāks lodes diametrs un lodes virsma, kas rodas ekspansijā, jo lielāks būs radītais bojājums audiem. Ar lodi, no kuras trāpījuma brīdī atdalās tās daļas, no vienas puses, risināsies tāds pats process kā ar lodi, kas iegūst sēnes formu, bet, no otras puses, šādas lodes ietekme uz audiem būs ātrāka, traumējošāka, jo katra no tās daļām radīs sekundārus ievainojuma kanālus. Tādēļ arī dažādām ložu konstrukcijām būs atšķirīgi ievainojumi.
Piemēram, 3,56 gramu (55 greinu) .223 kalibra lode par spīti savam niecīgajam izmēram var radīt lielus bojājumus. Tas panākams ar ātruma un masas kokteili, kas rada kinētisko enerģiju. Kinētiskā enerģija ir vienīgais enerģijas avots, kas audiem rada bojājumus. Ideālā pasaulē lode rada nāvējošu ievainojuma kanālu dzīvībai svarīgos orgānos vai arī, attiecīgi trāpot, atslēdz nervu sistēmu. Tādēļ tik svarīgs ir lodes enerģijas apjoms stobra galā, ko izsaka džoulos.
Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ļoti svarīgs ir arī enerģijas apjoms, ko lode pārnes uz ķermeni. Piemēram, pat visjaudīgākā lode pasaulē neradīs nekādus bojājumus, ja izšķīdīs pirms mērķa sasniegšanas. Tikpat labi dzīvniekam var iemest ar ābolu. Tādēļ arī izmanto ekspansīvās lodes, lai pēc iespējas palielinātu enerģijas apjomu, kas tiek nodots mērķim. Tā tiek panākts pēc iespējas efektīvāks un arī ētisks nogalināšanas veids. Lode, kas izlido cauri medījumam ar minimālu enerģijas atdevi, visticamāk, nenodrošinās nāvējošu efektu.
Ideāla medību lode
Medību lodei ir jāapvieno divas svarīgas lietas – tai pēc iespējas dziļāk jāiekļūst medījuma ķermenī, vienlaikus uz to iedarbojoties ar iespējami lielāku enerģiju. Ideālākais scenārijs būtu tāds, ka lode trāpītu medījumam, pilnībā izplestos, izlidotu no ķermeņa un tajā būtu palicis tieši tik daudz enerģijas, lai radītu izejošo ievainojumu.
Maksimāli iekšējie bojājumi ar samērā nelielu izejošo caurumu, kas būtu pietiekams asinspēdām, būtu ideāls risinājums. Jebkurš enerģijas daudzums, kas lodei paliek pāri, nozīmē to, ka enerģijas bijis par daudz.
Bet tas ir tikai un vienīgi ideālais scenārijs, jo realitātē šāda situācija ir gandrīz neiespējama, lai gan būs reizes, kad kaut kas līdzīgs varētu arī atgadīties, bet tas drīzāk atkarīgs no veiksmes. Lodes lidojumu un izpildījumu ietekmē pārāk daudzi apstākļi, tādēļ labākais, ko mednieks var darīt, ir izvēlēties kalibru un munīciju, kas maksimāli apmierinās viņa vajadzības.
Tas arī lielos vilcienos ir tas, ko mednieki sagaida no medību lodes. Tai ne tikai ir jānodrošina paredzams rezultāts ar dažādiem ātrumiem attiecīgi dažādās distancēs, bet arī lodei jābūt pietiekami precīzai. Tas savā veidā arī rada pretrunu, jo gara, tieva lode labi izlidos cauri ķermenim, bet neradīs pietiekamus bojājumus.
Lodes izvēle
Galvenais nosacījums ideālas medību munīcijas izvēlē ir tas, kā lode pēc trāpījuma nodod savu enerģiju. Esam noskaidrojuši, ka vēlamies, lai lode medījuma ķermenim nodod pēc iespējas lielāku enerģijas apjomu, tomēr tam nebūs nekādas nozīmes, ja lode, piemēram, visu enerģiju pēc trāpījuma atdos jau pirmajos centimetros. Tāds efekts var rasties ar fragmentējošu lodi, kas lido ar lielu ātrumu. Tādēļ arī neiesaka medījumu šaut ar sporta patronām. Pat tad, ja lode radīs pietiekamu iznīcinošu enerģiju, tā tiks nogādāta nepareizā veidā.
Ja paņem, piemēram, divas .22-250 Rem lodes – vienu ekspansīvo svina, otru pilnapvalka svina lodi – un iešauj tās ballistiskajā gēlā, redzēsim – pirmās lodes ceļš gēla klucī būs krietni vien īsāks par otrās lodes ceļu. Līdzīgs risinājums būs tad, ja izvēlas mazliet cietāku mērķa materiālu. Tomēr pavisam cits stāsts ir tad, ja trāpa pa cietu materiālu, piemēram, kaulu. Pirmajā gadījumā lielākie bojājumi ir koncentrēti pirmajos piecos līdz desmit centimetros, savukārt ar otro lodi bojājumi būs daudz intensīvāki un dziļāki, nodrošinot nāvējošu risinājumu. Tādēļ nevajag brīnīties, ka dažādos neveiksmīgos gadījumos dzīvnieku var ievainot ar svina ekspansīvo lodi, bet tā, pat labi trāpot, ne vienmēr nodrošinās nekavējošu nāvējošu efektu.
No mednieku pieredzes
Laika gaitā ir izdevies apkopot 7mm Rem Mag dažādu patronu un ložu sniegumu dažādiem medījumiem. Tas ļauj vizuāli izprast un salīdzināt šo ložu ietekmi uz medījumu. Izvēle krita uz šo kalibru tikai un vienīgi tādēļ, ka no draugiem un kolēģiem izdevies savākt pietiekami daudz vizuālu pierādījumu, lai uzskatāmi parādītu šo ložu ekspansiju un izpildījumu un ļautu medniekam labāk saprast, kādu munīciju izvēlēties. Mūsu rīcībā ir pietiekami daudz piemēru, lai uzskatāmi varētu salīdzināt kā ļoti mīkstas, tā arī ļoti cietas lodes izpildījumu.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” īpašajā pielikumā “Medību ieroči&munīcija”
