Viss sākās no sarakstes WhatsApp. Pieredzējušais sporta šāvējs un ieroču pazinējs Aivars Bundzens man atsūtīja ieroča aizslēga fotogrāfiju. Pirmajā brīdī man šķita, kas tas ir aizslēgs no ļoti ilgi lietota un savu laiku nokalpojuša ieroča, kas pamests likteņa varā. Taču izrādījās, ka tas ir aptuveni gadu veca ieroča aizslēgs. Ierocis nav kopts vispār, un var tikai iedomāties, kas notiek ieroča stobrā…
Kad tad jāķeras pie ieroča tīrīšanas? Vai tūlīt pēc šāviena vai atbraucot mājās, vai nākamajā dienā? Izrādās, viss ir pavisam vienkārši un šīs patiesības mūsu priekšgājēji zinājuši jau sen… Lai arī viņiem nebija pieejami modernie ieroču kopšanas līdzekļi, vien pudelīte neitrālas eļļas, lupatiņa un slauķis, viņi ierocim neļāva piekvēpt, kur nu vēl sarūsēt.
“Protams, katrs ar savu ieroci var apieties tā, kā uzskata par pareizu. Ir cilvēki, kuri ieroci netīra un, kad tas vairs precīzi nešauj, pērk jaunu. Taču tādu nav daudz. Lielākoties medību ierocis ir balva par darbu un gandarījums par paveikto un nopelnīto. Šādi cilvēki izvēlas ieroci rūpīgi kopt. Cits jautājums, vai viņi zina, kā to pareizi darīt. Īpaši tad, ja ierocim ir hroma-molibdēna tērauda jeb, kā tautā mēdz teikt, melnais stobrs. Nenovērtējot situāciju vai vienkārši aizmāršības dēļ to var viegli iznīcināt,” skaidro Aivars Bundzens.
Aivars Bundzens: “Mednieku spēki nosedz katru Latvijas kvardrātmetru”. Video ekstra #33
Visu rakstu lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
No veģetārietes par mednieku jeb, kad domāji, ka esi dabas pazinējs. “Šauj garām!” #271 epizode
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
