Daudz runāts par to, ko cilvēka, sevišķi jaunieša organismam nodara ilgstoša sēdēšana pie datora. Mediķi un psihoterapeiti uzskaita, ka kaites un problēmas rodas tad, ja lielākā dienas daļa tiek pavadīta pie ekrāna, neatkarīgi no tā, vai tas ir dators, telefons vai planšete. Daudz mazāk tiek stāstīts par pozitīvo ietekmi, ko sniedz aktīva fiziskā darbošanās svaigā gaisā. Par skriešanas pozitīvo ietekmi visi zinām, taču vairāk vai mazāk profesionāls sports diemžēl nodeldē ķermeņa sistēmas. Daudz veselīgāk ir pavadīt dienu fiziskās aktivitātēs dabā, un ļoti aizraujošas ir tieši medības.
Kādēļ labāk ir dienu pavadīt dabā, nekā sēžot pie datora? Atbild Liepājas reģionālās slimnīcas Fizikālās terapijas un rehabilitācijas nodaļas virsārste Līga Priediena.
Pie datora sēžot, var iedzīvoties veselības problēmās
Pie datora cilvēks lielākoties atrodas statiskā pozā. Mūsdienu bērni un jaunieši šādi var pavadīt vairākas stundas. Pavadot laiku ar planšeti vai telefonu rokas, bērniem un jauniešiem veidojas ļoti negatīvas stājas izmaiņas ar uzrautiem pleciem un noliektu galvu. Saspringums plecu joslā ietekmē smadzeņu apasiņošanu. Līdz ar to bērniem un jauniešiem ir biežākas sūdzības par galvas reiboņiem, sliktu dūšu un sāpēm kaklā vai plecu locītavās. Ir arī specifiska slodze īkšķiem, kas ap četrdesmit gadiem var pārtapt agrīnā artrozē.
Ilgās pie ekrāna pavadītās stundas rada ļoti lielu redzes slodzi. Raugoties ekrānā, cilvēks ievērojami retāk mirkšķina acis un, līdz ar to tās tiek retāk mitrinātas un sliktāk pabarotas – tām netiek piegādāts pietiekami daudz barības vielu. Tā kā ne tikai starojums vien ir vainīgs pie jaunās paaudzes redzes pasliktināšanās rādītājiem. Un, protams, populārais arguments, ka pasīvais dzīvesveids slikti ietekmē vielmaiņu, gremošanas trakta darbību un veicina aptaukošanos.
Medības un aktivitātes dabā rada pozitīvu ietekmi
Jāuzsver, ka aktīvs dzīvesveids iekustina vielmaiņu un normalizē visu ķermeņa sistēmu darbību. Saglabājot mazkustīgu dzīves veidu, bet samazinot porcijas vai ieturot diētu, vielmaiņu iekustināt un svaru zaudēt nevar. Vielmaiņas procesu stimulē tikai fiziskās aktivitātes! Ātrāka vielmaiņa – lielāks svara zudums.
Ikvienam jaunietim, protams, saskaņā ar ģimenes un paša uzskatiem, būtu ieteicams piedalīties medībās, pastāvīgi kustēties, pārvarēt lielākus vai mazākus šķēršus vismaz divu stundu garumā. Cilvēkam ir jākustas ikdienā. Atšķirība starp bērniem un jauniešiem, kuri sēž mājās un tiem, kuri apmeklē sporta nodarbības, dzīvo tuvāk dabai, palīdz saimniecībā vai piedalās medībās, ir ļoti skaidri redzama.
Svarīgākais ir tas, ka jauniešiem pašiem ir jāgrib darboties. Lēmums dzīvot aktīvi nav atkarīgs no vecākiem vai klases biedriem. Četrpadsmit, piecpadsmit vai sešpadsmit gados jaunietim jau ir jābūt savam viedoklim! Šādā vecumā cilvēks ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus. Ja jaunietis nepieņem lēmumu būt aktīvam, nemainīsies ne viņa stāja, ne svars, ne fiziskā kondīcija. Savukārt, ja lēmums tiek pieņemts, no fizioterapeitu viedokļa vienalga, vai tā ir skriešana, peldēšana vai piedalīšanās medības. Galvenais, ka miesa tiek nodarbināta, ķermenis aug un attīstās normāli.
Medības notiek reizi vai divas nedēļā. To dalībnieki pavada ārā, kustībā vidēji divpadsmit stundas. Piedalīšanās tajās parāda katra indivīda fizisko spēju griestus un piedāvā ceļus šo limitu paplašināšanai. Citam tas ir izaicinājums, citam – iemesls atteikties no šāda aktivitāšu veida, taču, kamēr nepamēģināsi, neuzzināsi savu spēju robežas.
Jāpiezīmē, ka starp pusaudžiem ir ļoti liels līdz šim neapzinātu depresiju risks, kas var vainagoties pat ar pašnāvību. Lielāko daļu laika bērns un jaunietis pavada skolā un mājās, un, ja viņam nav hobija, tas ir ievērojami sliktāk nekā tad, ja tāds ir un vēl piedevām – atbilstošā vidē. Es kā ārste rehabilitoloģe vēlētos, lai jaunieši būtu fiziski aktīvi un labāk, lai viņiemm patīk iet medībās vai trenēties šaušanas sportā, nekā sēdēt pie datora.
