Kopš sala iestāšanās Latvijā notikuši trīs nelaimes gadījumi medībās. Trīs cilvēki guvuši dažāda smaguma miesas bojājumus, policija sākusi izmeklēšanu un sīkākas notikušā detaļas neatklāj, taču zināms, ka visi notikumi saistīti ar drošības tehnikas prasību pārkāpumiem, lietojot šaujamieročus.
“Ir iestājusies ziema, viss vairāk vai mazāk sasalis, taču mednieki, šķiet, neņem vērā apstākļus, kādi valda šajā gadalaikā, un to, kā tie izmaina situāciju medībās,” skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Koordinācijas un kontroles pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja galvenais inspektors Egils Vinogradovs. “Medības ar dzinējiem sākās oktobrī. Pirmajās medībās ir lielāks satraukums un lielāka uzmanības koncentrēšanās, kad vairāk tiek sekots līdzi sev, savām kustībām, tam, kas notiek apkārt. Jo biežāk notiek medības, jo ātrāk mednieka izjūtas notrulinās. Iestājas rutīna, mednieks kļūst neuzmanīgs.
Jāatgādina arī ābeces patiesības
Ja medību vadītājs katru reizi atgādinātu pašas svarīgākās lietas – par drošības tehniku un likumdošanas prasībām, un tas ir arī medību vadītāja pienākums, situācija būtu citāda. Bet kā bieži vien notiek? Medību vadītājs retoriski apvaicājas, vai visi visu zina un vai dokumenti ir kārtībā, un bez tālākām darbībām medību dalībnieki steidz uz pirmo mastu. Un, kad nu pēkšņi atbrauc pārbaude, izrādās, sezonas kartes dažam labam nav, ir gadījumi, kad tās nav pašam medību vadītājam. Bet kāpēc? Tās ir elementāras lietas, kas rīta līnijā būtu medību vadītājam jāpārbauda. Viņam ir tādas tiesības, bet vai tās tiek izmantotas? Atkal zūd uzmanība, turklāt ne tikai attiecībā uz papīriem, bet arī daudz nopietnākām lietām – drošības tehniku un attieksmi, lai gan tieši drošības tehnika ir pats svarīgākais. Mēs, mednieki, taču visi vēlamies pārnākt mājās sveiki un veseli.Ļoti šaubos, vai, iestājoties salam, kāds medību vadītājs atgādināja, ka koki un zeme sasalst un lodei ir daudz lielāka iespēja rikošetēt. Taču tā ir viņa kompetence. Medību vadītājam ir sevišķas prasības, tāpēc ir divas apliecības. Medību vadītājam ir arī lielākas tiesības un lielāka atbildība. Neatgādinot par to, ka ir slidens, sals, par to, ka kājas slīd un zari nevis liecas, bet lūst, iespējamība, ka notiks nelaime, ir lielāka. Mēs ātrāk nosalstam un kļūstam stīvāki, neveiklāki. Tas viss kopā un vēl nepārdomāta rīcība šāviena brīdī noved pie nelaimes gadījuma.
Jāsagaida policija
Šaušana pa mednieku līniju ir viens no rupjākajiem drošības noteikumu pārkāpumiem. Ja medību vadītājs lieku reizi atgādinās ābeces patiesības, ka pa mednieku līniju šaut aizliegts, ka jāzina, kur atrodas blakus mednieki, nelaimes gadījuma iespējamība samazināsies. Protams, to nevarēs izslēgt pilnībā, taču medību vadītājs vakarā varēs doties gulēt mierīgi. Tāpat medību vadītājs nedrīkst doties projām no notikuma vietas, paziņojot, ka ir noticis nelaimes gadījums un medības tiek pārtrauktas. Ir jānoorganizē palīdzība cietušajam, jāsagaida policijas darbinieki, jāpaziņo Valsts meža dienestam. Tikai pēc tam, kad noskaidroti visi apstākļi, fakti, aizpildīti nepieciešamie dokumenti, var doties mājās.
Medību vadītājs ir kā kapteinis – kuģi atstāj pēdējais. Cik man zināms, medību vadītāji bieži neziņo par notikušo Valsts meža dienestam, lai gan tas ir viņu pienākums. Valsts meža dienests no mums uzzina, ka ir noticis nelaimes gadījums. Tātad medību vadītājs nav izpildījis savus pienākumus.
Trīs gadījumi – viela pārdomām
Vienā no šosezon notikušajiem nelaimes gadījumiem cilvēks guva šautu brūci, dodoties piešaut ievainotu dzīvnieku. Otrā gadījumā (tajā pašā dienā) ievainojumu guva cilvēks, kuram trāpīja rikošetējis lādiņš. Pirmajā gadījumā cilvēki neizklīda un gaidīja policijas ierašanos, toties otrajā – izklīda. Cietušo nogādāja ārstniecības iestādē, un mednieki devās mājās…
Trešais gadījums – mednieks savainoja roku, sprāgstot munīcijai. Šāviena brīdī patrona pusautomātiskajā ierocī nesprāga. Mednieks izņēma aptveri, tad sāka atvilkt aizslēgu, lai nesprāgušo patronu izņemtu no ieroča. Tajā brīdī notika pulvera eksplozija.Gadījumā, ja patrona nav sprāgusi, jārīkojas ārkārtīgi uzmanīgi. Jāievēro, lai ierocis būtu vērsts drošā virzienā, ja nu šāviens tomēr notiek, ieroci drīkst atvērt ne agrāk kā pēc astoņām sekundēm. Atkal var runāt par medību vadītāju attieksmi pret saviem pienākumiem, skaidrojot it kā vispārzināmas lietas.
Šādu skaidrojumu nekad nevar būt par daudz. Es nemaz nerunāju par tādām lietām kā korekta medību pārskata aizpildīšana. Dokumentā salasāmi jāieraksta mednieku vārdi un uzvārdi, nevis tikai vārda pirmais burts un uzvārds. Klubā taču var būt gan Jānis Bērziņš, gan Juris Bērziņš. Uzmini nu, kurš piedalījies medībās, ja ierakstīts J. Bērziņš.
Nelaimes gadījumi mednieku vidū jāizanalizē
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Pirms katrām medībām instruktāža ir veicama obligāti! Ir jāatgādina par drošības tehniku, jo reizēm dažādu iemeslu dēļ kaut kas var arī aizmirsties un palikt aiz kadra. Cik esmu piedalījies medībās, praktiski nekur neesmu saskāries ar to, ka šī procedūra netiktu ievērota. Kas attiecas uz nelaimes gadījumiem, uzskatu, ka pēc katra šāda nelaimes gadījuma būtu nepieciešams sanākt kopā Valsts meža dienesta un policijas amatpersonām, medniekus pārstāvošo organizāciju vadībai un to rūpīgi izanalizēt. Pēc tam par secinājumiem un analīzi jāinformē visi mednieki, lai viņi zinātu, kā var kļūdīties.
Tas nav valsts noslēpums, tā ir lieta, ar ko mums jācīnās – lai šādu gadījumu nebūtu. Nerunāt par šiem gadījumiem nedrīkst. Šādas lietas, iespējams, nav jāraksta dienas laikrakstos, bet mednieku vidē ir jāveic skaidrošana un aizmāršīgākie jāved pie prāta. Neviens drošības noteikumu prasības nav atcēlis, un katrs no šiem punktiem ir uzrakstīts ar asinīm. Šobrīd par nelaimēm dienestiem ziņo, bet līdz mednieku organizācijām, kas tieši nodarbojas ar mednieku izglītošanu, informācija nenonāk. Bieži vien par notikušo uzzinām no tenkām, ziņu portāliem vai citiem plašsaziņas līdzekļiem, nevis no valsts institūcijām. Mēs pirms jebkura semināra varam veltīt laiku, atgādinot par drošības prasībām, izanalizējot notikušos nelaimes gadījumus vai biežāk sastopamos pārkāpumus.”
Vairāk lasiet žurnāla Medības janvāra numurā
