Šī gada 14.jūnijā Pampāļu kultūras namā notika pirmā lauksaimnieku, mēžsaimnieku, mednieku un dažādu organizāciju pārstāvju diskusija Kā ierobežot arvien pieaugošos dzīvnieku postījumus lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, ko organizēja Latvija Mednieku savienība (LMS kopā ar lauksaimniecības uzņēmumu SIA Klagati.
Raksts par 14.jūnija diskusiju ir Žurnāla Medības jūlija numura galvenā tēma! Meklē žurnālu lasi.lv vai preses tirdzniecības vietās!
Diskusijas noslēgumā klātesošie vienojās, ka ir jāsagatavo secinājumu pārskats un jākonkretizē galvenos tālākās rīcības virzienus, kas ļaus risināt briežu populācijas radīto milzīgo postījumu problēmu. Tagad šis dokuments ir sasniedzis visus diskusijas dalībniekus un Kurzemes mednieku klubus.
Jānis Baumanis: Mednieks nevar būt spunde katrā caurumā, bet darbs ir jādara!
Galvenie diskusijas secinājumi
1. Staltbriežu populācija un blīvums ir par lielu. Kurzemē un Zemgalē populācija ir sasniegusi tādu apjomu, ka daudziem mednieku klubiem nomedīt nepieciešamo apjomu jau sagādā grūtības.
2. Nav skaidrības, kāds būtu optimālais dzīvnieku blīvums uz 1000 ha.
3. Nepietiekoši medīšanas limiti atsevišķās teritorijās, problēmas uzskaites vienībās.
4. Aizliegums medīt ar nakts redzamības un termālajiem tēmēkļiem ierobežo mednieku aktivitāti diennakts tumšajā laikā, kad brieži ir visaktīvākie.
5. Nepietiekama sadarbība starp mednieku kolektīviem.
6. Staltbriežu populācijas apsaimniekošana ir jāuztver plašākā kontekstā, nekā viena kluba apsaimniekotā teritorija.
7. Komunikācijas problēmas starp medniekiem un lauksaimniekiem.
8. Nākotnē, vai nu būs ļoti dārgi apdrošināt dzīvnieku postījumus sējumos vai arī šādas iespējas nebūs vispār.
Turpmākā rīcība
1. Medību kolektīviem jāmaina sava domāšana par medīšanas paņēmieniem, vajadzības gadījumā jāapvieno spēki ar kaimiņu kolektīviem.
2. Lai samazinātu populāciju un līdz ar to arī postījumus, galvenokārt ir jānomedī govis un teļi.
3. Aktīvas medības jāuzsāk jau jūlijā, tiklīdz sākas medību sezona. Dzesētavas medījuma uzglabāšanai kļuvušas par nepieciešamību, jāmeklē atbalsts to iegādei.
4. Staltbriežu medīšanas limitu 100 % izpildījums, papildus limiti postījumu vietās.
5. Sadarbībā ar zemes īpašniekiem jārisina pārvietošanās iespējas medību objektos.
6. Jāmeklē risinājumi, iespējas medījuma pārstrādei, jo esošās iespējas ir nepietiekošas uz lielo dzīvnieku blīvumu.
7. Noteikti atkārtotas diskusijas rīkošana, lai saprastu uz kurieni virzāmies, izdarīto darbu atzīmēšana. Nākamā tikšanās plānota 2024. gada oktobrī.
Pirmie diskusijas rezultāti
LMS valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis atzina, ka apmēram 70 % vai pat vairāk briežu dzīvo Kurzemē un Vidzemes rietumu pusē. Saskaņā ar Valsts meža dienesta (VMD) datiem, kopumā valstī šobrīd ir ap 68 000 dzīvnieku. Pirms dieviem gadiem to bija par diviem tūkstošiem vairāk. Iespējams, mednieki jau ir mainījuši medību praksi, lai mazinātu mātīšu un jaunuļu skaitu, tādējādi ietekmējot populācijas atjaunošanās iesējas.
Diskusijā jūnija sākumā piedalījās arī VMD Kurzemes virsmežniecības virsmežzinis Uldis Frīdenfelds un inženieris Jānis Okmanis. Viens no galvenajiem akcentiem bija, tas, ka jebkuru dzīvnieku populācijas samazināšanai ir jāmedī mātītes un šī gada jaunuļi. “Aļņu populācijas situācija skaidri ilustrē to, kā mātīšu medīšana ietekmē dzīvnieku skaitu. Šobrīd, lai mazinātu briežu populāciju, ir intensīvi jāmedī briežu govis un teļi,” uzsvēra Jānis Baumanis.
VMD lēmums sākt briežu govju un teļu medību sezonu Kurzemē jau 1.jūlijā ir uzskatāms par pirmo praktisko risinājumu, ko, iespējams, ietekmēja diskusijas dalībnieku argumenti un pieredze. Ir zināms, ka brieži, tāpat kā mežacūkas, vasaras sākumā nāk baroties labības laukos, kad graudi ir pienā. Tādēļ teritorijās ar vislielāko briežu blīvumu sezonas sākums izsludināts ātrāk.
“Mednieku kolektīvi, kuriem ir kaut kādas problēmas: nav dzesētavas, trūkst līdzekļu infrastruktūras būvēšanai, nav iespējas izvest medījumu, ir jāgriežas pie zemes īpašniekiem lauksaimniekiem, kas palīdzē rast risinājumu”, – sacīja SIA Klagati pārstāve Aira Vaitkus: “Es ticu, ka kopīgiem spēkiem mēs atradīsim risinājumu.”
Viens no šī uzņēmuma kaimiņu mednieku kolektīviem, jau ir vērsies pie SIA Klagati un saņēmis akceptu dzesētavas iegādei, kas ievērojami atvieglos dzīvnieku liemeņu uzglabāšanu vasarā. “Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mednieki nemedī briežu govis un teļus vasarā. Nav, kur uzglabāt liemeņus līdz uzpircēja atbraukšanai. Mēs uzstādīsim konkrētajam klubam dzesētavu, kas tiks nodota viņiem bezatlīdzības lietošanā,” atklāja Aira Vaitkus, vienlaikus izsakot nožēlu, ka citu Saldus novada klubi, kuri medī uzņēmuma platībās pagaidām nav saņēmušies vērsties pēc šāda veida palīdzības. Šis ir otrs praktiskais lēmums, kas bija iespējams pateicoties minētajai diskusijai.
Kā norādīja SIA Klagati pārstāve, ir jāturpina šo tēmu kustināt, meklēt tālākos sadarbības risinājumus un ietekmēt situāciju medību nozare, lai lietas nesāk stagnēt. Ir plānota nākamā , jau plašāka tikšanās, kurā tiks apspriests jau sasniegtais, praktiskie risinājumi un problēmas, kas atklāsies, uzsākot briežu populācijas mazināšanu un aktīvāku medību darbību.
Kad brieži ēd matus no galvas. Pirmā mednieku un lauksaimnieku diskusija ir notikusi! Risinājumi ir!
Abonē žurnālu Medības!
