Kad Latvijā sākās diskusijas par lūšu medību aizliegumu, sabiedriskajā telpā īpaši skaļi izskanēja apgalvojumi, ka nedrīkst medīt īpaši aizsargājamu sugu, jo tā neizbēgami izzudīs. Šādi argumenti tika izmantoti, neraugoties uz to, ka tieši šajā periodā lūšu populācija Latvijā bija sasniegusi vienu no labākajiem stāvokļiem pēdējo simt gadu laikā. Tomēr līdz pat šodienai daļā sabiedrības saglabājas priekšstats, ka medības ir galvenais apdraudējums savvaļas dzīvniekiem.
Šāda pieeja ignorē būtisku faktu – Eiropas cilvēka pārveidotajā vidē dabiskie regulācijas mehānismi vairs nedarbojas pilnvērtīgi. Dzīvotņu sadrumstalotība, satiksme, mežsaimniecība un intensīva lauksaimniecība ir būtiski mainījušas ekosistēmu līdzsvaru. Šādos apstākļos tieši ilgtspējīga un zinātniski pamatota apsaimniekošana, tostarp medības, ir viens no instrumentiem, kas palīdz nodrošināt populāciju stabilitāti, mazināt konfliktus ar cilvēku un veicināt reālu līdzāspastāvēšanu – arī attiecībā uz aizsargājamām sugām.
Šajā kontekstā īpaši interesants ir Igaunijas piemērs, kur lūšu medību aizlieguma rezultāti likuši pārskatīt sākotnējos pieņēmumus. Paradoksāli, bet tieši daļa no medību aizlieguma atbalstītājiem šobrīd sāk runāt par nepieciešamību atgriezties pie aktīvas populācijas apsaimniekošanas, jo realitāte ir pierādījusi, ka pilnīga neiejaukšanās ne vienmēr nozīmē labākus dabas aizsardzības rezultātus.
Interesants paradokss
Lūšu skaits Igaunijā pašlaik ir augstākais pēdējo gadu desmitu laikā, taču paradoksāli – tieši tas var kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc šī plēsēja stāvoklis tuvākajos gados atkal var pasliktināties. Igaunijas lielo plēsēju pētnieks Pēps Manils atgādināja, ka vēl pirms desmit gadiem lūšu situācija Igaunijā bija ļoti slikta, tāpēc tika noteikts to medību aizliegums. 2024. gada rudenī Vides aģentūras Medījamo dzīvnieku uzskaites darba grupa piedāvāja Vides departamentam divus variantus:
– atjaunot atsevišķu lūšu medīšanu nelielā apjomā
– vai turpināt pilnīgu medību aizliegumu.
Vides departaments izvēlējās otro variantu – lūšus nemedīt.
Pēc Manila domām, abiem variantiem bija gan plusi, gan mīnusi. Viņš uzskatīja, ka ierobežota medīšana būtu palīdzējusi lūšu mātēm izaudzēt mazuļus. Turklāt neliela lūšu ieguve varētu veicināt stirnu populācijas atjaunošanos un uzlabot arī pašu lūšu vairošanās sekmes.
Vairāk lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
Vai drīkst ar neiesaiņotu ieroci braukt medību platībās? Ko nosaka likums
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
