Āfrikā mītošais hiēnsuns pēc izskata precīzi atbilst savam sugas vārdam – kaut kas starp suni un hiēnu. Tiesa, atšķirībā no hiēnām, kas pieder kaķveidīgajiem, hiēnsuns tomēr pieder suņu dzimtai. Šiem plēsējiem piešķirts apdraudētas sugas statuss, tādēļ biologi strādā, lai to populāciju uzturētu labvēlīgā stāvoklī. Sugu galvenokārt apdraud dzīvotņu fragmentēšanās, jo hiēnsuņi dzīvo baros un tiem ir nepieciešamas lielas apdzīvojamās platības. Kad jaunie dzīvnieki sasniedz divu gadu vecumu, tie parasti pamet baru un dodas dzīvot citur, taču, ja dzīvošanai piemērotās platības citviet nav gana lielas, ir jāpaliek turpat. Laika gaitā šādos apstākļos populācijai parādās jauns drauds – tuvradniecība. Tās rezultātā hiēnsuņi biežāk slimo ar dažādām slimībām, piemēram, trakumsērgu, gaļēdāju mēri. Lai novērstu tuvradniecību, kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigām ir mēģināts mākslīgi veidot hiēnsuņu grupas, kas sastāv no divu ģenētiski atšķirīgu baru dzīvniekiem, un tad to radītos mazuļus izlaist savvaļā. Šai metodei ir būtisks mīnuss – jaunizveidotais bars sastāv lielākoties no jauniem dzīvniekiem un spēj sev izcīnīt pavisam nelielu teritoriju, tādēļ būtu vajadzīgi apmēram 300 gadi, lai šī mākslīgi veidotā ģenētiskā kombinācija izplatītos un atsvaidzinātu jau esošo. Šobrīd zinātniekiem padomā ir jauna ideja – mākslīgā apsēklošana, kas ļauj uz noteiktu laiku iesaldēt hiēnsuņu tēviņa spermu un ar to apsēklot mātīti no cita bara. Šādā veidā iecerēts ģenētisko bāzi uzlabot lielākā tempā un izvairīties no fiziskas dzīvnieku pārvietošanas, kas tiem rada stresu.
Laukos visi normāli džeki ir mednieki – Jānis Misiņš. “Šauj garām!” #239 epizode
Abonē žurnālu Medības!
