Tik bieži gadās, ka mežā pat tālu no jebkuras apdzīvotas vietas sastopi kaķi. Muris devies apgaitā vai peļu medībās? Muris – peļu ķērājs un dzirnavu malējs. Ko gan mājas kaķis, kuru pašu apdraud, piemēram, lapsas, varētu tādu ļaunu nodarīt? Kā izrādās un ko apliecina arī jaunākie pētījumi, kaķis ir ne tikai slepkavnieks, bet arī cilvēkam bīstamas slimības izplatītājs.
Agrāk Latvijā klaiņojošus kaķus, kas atrodas tālu no apdzīvotām vietām, varēja likvidēt arī mednieki. Nu jau vairākus gadus šī norma no Medību likuma ir dzēsta. Atliek vien mudināt pašvaldības klaiņojošos kaķus izķert. Šeit prātā nāk kāda vācu mednieka stāsts. Kādā Vācijas pavalstī vietējā pašvaldība pēkšņi aizliedza medniekiem likvidēt klaiņojošos kaķus. Mednieki nolēma kaķus ķert ar dzīvķeramajām lamatām un pēc tam tos vest uz vietējo patversmi. Pēc dažiem mēnešiem patversme vērsās pie pašvaldības, lūdzot ierobežojumus atcelt, jo kaķu bija tik daudz, ka patversme vairs netika galā ar to pieplūdumu. Latvijā šāda iniciatīva nekad nav uzsākta.
Jautājums – kādēļ tad mājas kaķis ir tik bīstams? Izrādās, ka mednieka nodarīto kaitējumu ūdensputniem, šaujot ar svina munīciju, ar kaķu nedarbiem nemaz nevar salīdzināt. Piemēram, mājas kaķi Austrālijā nogalina ap 230 miljonus vietējo putnu un zīdītāju, Lielbritānijā kaķu nogalēto putnu skaits tiek lēsts 55 miljonu apmērā, ASV – pat četru miljardu putnu un zīdītāju apmērā. Nevis kopā, bet gan gada laikā.
Latvijā šādu pētījumu nav, nevar arī paļauties uz mūsu valsts statistiku. Pagājušajā gadā Lauksaimniecības datu centrā (LDC) reģistrēti 4529 kaķi, bet tas noteikti nav reālais kaķu skaits mūsu valstī. Tas būs vairākas reizes lielāks, jo, salīdzinājumam, LDC reģistrēti 126 437 suņi. Jānorāda, ka suņu reģistrācija ir obligāta, bet šī prasība neattiecas uz kaķiem.
Dīvainā kārtā vismaz Latvijā pret kaķu īpašniekiem dabas draugi nevēršas nekādā veidā, lai censtos ierobežot kaķu nodarītos draudus bioloģiskajai daudzveidībai.
Tomēr izrādās, ka kaķi nav tikai viens no lielākajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai, tie izplata cilvēkam bīstamo toksoplazmozi, kas apdraud visus siltasiņu dzīvniekus. Pētījums ASV liecina par to, ka parazīts Toxoplasma gondii, kas mājo visos kaķveidīgajos – mājas kaķos, klaiņojošos kaķos, lūšos, pumās un pat jaguāros –, vidē izplatās ar fekālijām. Savukārt brieži, kas ēduši inficētu barību vai dzēruši inficētu ūdeni, var uzņemt šo vienšūni.
Pētījums liecina, ka tajās vietās, kur ir lielāka klaiņojošo kaķu populācija, lielāks dzīvnieku skaits ir inficēts ar toksoplazmozi. Dažos gadījumos inficētie dzīvnieki var iet arī bojā. 2020. gadā publicētais pētījums apstiprina, ka 36% baltastes briežu visā valsts teritorijā bija inficēti ar šo parazītu. Piepilsētās šis skaitlis sasniedza 49,5%, savukārt pilsētās – pat 66,1%. Ja ar šo parazītu inficēts briežveidīgais, pastāv risks, ka parazītu uzņems arī cilvēks. Parazīts ne vienmēr radīs izteiktus simptomus, bet var radīt drudzi vai iekaisumus. Tomēr tas patiešām ir liels drauds nedzimušiem bērniem, tādēļ iesaka grūtniecēm netīrīt kaķu kastes.
Par Latviju datu nav. Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants norāda, ka Latvijā šis parazīts ir konstatēts, bet grūti pateikt, cik lielā mērā tā ir problēma, runājot par savvaļas dzīvniekiem. Šis ir vēl viens jautājums, kuram būtu vērts pievērst uzmanību.
Lai sevi pasargātu no dažādām slimībām, vislabāk domāt par profilaksi. Vismaz Covid pandēmija mums iemācījusi mazgāt rokas. Higiēna ir viens no priekšnosacījumiem, lai pasargātu sevi un arī savu ģimeni.
Toksoplazmoze
Toksoplazma (Toxoplasma gondii) ir intracelulārs vienšūnis, kurš spēj parazitēt praktiski visos siltasiņu dzīvnieku organismos. Parazītam ir divsaimnieku dzīves cikls, kur kaķi un kaķveidīgie dzīvnieki ir definatīvie saimnieki, bet pārējie, kā, piemēram, suņi un cilvēki, ir starpsaimnieki. Infekcija var skart centrālo nervu sistēmu (CNS), redzes un elpošanas orgānus, kā arī ādu. Ir zināms, ka vienīgie toksoplazmas definatīvie saimnieki ir kaķi. Parasti inficējas dzīvnieki, kas dzīvo vai periodiski uzturas ārā, apēdot starpsaimnieku, visbiežāk grauzējus (peles, žurkas) vai putnus.
Kā pasargāt sevi un citus?
Toksoplamoze ir zoonoze, kas apdraud arī cilvēku. Tādēļ ir jāievēro īpaša piesardzība saskarsmē gan ar kaķiem, gan citiem dzīvniekiem, kam iespējama infekcija. Lai pasargātu sevi no infekcijas iesaka:
– tīrīt kaķa kasti reizi dienā, lai novērstu infekcijas izplatītu, kā arī ievērot higiēnas prasības,
– tīrot kaķa kasti, lietot vienreizlietojamos cimdus, regulāri mazgāt to,
– barot dzīvnieku ar sauso barību vai pilnībā termiski apstrādātu ēdienu,
– mazgāt rokas pēc kontakta ar kaķi,
– turēt kaķi iekštelpās, lai samazinātu risku uzņemt toksoplazmu no starpsaimnieka medību laikā.
– imūnsupresīviem cilvēkiem un grūtniecēm nav ieteicama tieša saskare ar kaķa kastīti, ievērojot šo nosacījumu, inficēšanās risks ir ļoti zems
LLU Veterinārā klīnika
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
