Saistībā ar lūšu (Lynx lynx) medībām Latvijā aizvien tiek meklēti jauni argumenti, kāpēc mūsu veiksmīgais lūšu populācijas apsaimniekošanas modelis būtu iznīcināms. Šobrīd ir izgudrots jauns iegansts – Latvijā atļautās medības negatīvi ietekmē Lietuvas un Igaunijas populācijas, jo kaimiņvalstu lūši ienāk mūsu teritorijā un te tiek nomedīti. Kā arguments arī tiek minēts tas, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā lūšu medības ir aizliegtas, tad kādēļ gan tās būtu atļaujamas pie mums? Cik tuvu patiesībai ir šis apgalvojums un, galvenais, par kādiem skaitļiem ir runa, runājot par situāciju Lietuvā?
Lietuvas lūši Latvijas pierobežā
Lietuvas Vides ministrijas pakļautībā esošās Aizsargājamo teritoriju dienesta vadītājs Alberts Stanislovaitis norādīja, ka absolūti precīzi situāciju varētu dokumentēt tikai ar novērojumu kamerām, kas būtu izvietotas uz mūsu valstu robežas ik pēc pārdesmit metriem, taču tādu nav.
“Kurš var apgalvot kaut ko, ja nav zināmi precīzi skaitļi, kā arī nav nekādu novērojumu? Nevaram droši pateikt, ka Latvijā atļautās lūšu medības ietekmē šo plēsēju populāciju mūsu valstī, lai gan šī tēma tikusi iepriekš apspriesta.”
Nevalstiskās organizācijas “Baltijos vilkas” mājaslapā publicētā karte (attēlā), kas izveidota, izmantojot Lietuvas vides ministrijas apstiprinātos oficiālos 2015. gada dzīvnieku uzskaites datus. parāda, ka tikai vienā Latvijas un Lietuvas robežas posmā Birži – Rokišķi, kur meži ir blīvi un lūsim piemēroti, tiek reģistrēta šo plēsēju klātbūtne. Par to liecina lūšu pēdu nospiedumu un ekskrementu fotogrāfijas, ko izmanto populācijas blīvuma noteikšanai.
Oficiāli 2015. gadā kaimiņvalstī bija 97 lielie kaķi, kas ir izkaisīti visā teritorijā. Skaits noteikts, apkopojot pašu dzīvnieku un viņu klātbūtnes liecību novērojumus.
Latvijas atbildīgajiem dienestiem atšķirībā no Lietuvas, pateicoties atļaujai medīt šos plēsējus, ir daudz skaidrāka izpratne par lūšu populācijas stāvoli un izplatību. Latvijas Valsts meža dienesta mājaslapā ir atrodama lūšu karte, kas parāda nomedītos dzīvniekus.
Latvijas pierobežā pretī Birži un Rokišķi ir nomedīti tikai trīs četri lūši, un par spīti tam, ka valstu robeža ir gara, šī ir vienīgā vieta, kur Lietuvas lūšiem ir bijusi jebkāda interese par Latviju.
Plēsēji migrē uz brīvajām teritorijām
“Latvijas lūšu populācija ir daudz lielāka nekā Lietuvā un ir tikai loģiski pieņemt, ka tie migrē pāri robežai uz mūsu valsti, kur šo plēsēju ir ievērojami mazāk un teritorijas ir brīvākas. Kā mēdz teikt, daba nemīl tukšumu. Ja pie mums lūšu ir ļoti maz, tad kaimiņvalsts plēsēji ienāk mūsu mežos, nevis otrādi,” sacīja Vitauta Dižā universitātes Lauksaimniecības akadēmijas doktorants un lektors, lūšu pētnieks un šo plēsēju populācijas atjaunošanas projekta iniciators Petrs Adeikis.
“Fakts, ka vietās, kur lūšu populācija ir blīva, kā tas ir Latvijā, pārtikas kļūst mazāk un dzīvnieki migrē uz jaunām teritorijām, nevis otrādi. Neliela migrācija pierobežas teritorijās abos virzienos eksistē un tas ir normāli, jo lūšiem ir nepieciešamas lielas medību platības, bet valsts robežu jēdziens tiem nav zināms, taču mēs nevaram runāt par lielu migrējošo dzīvnieku skaitu. Oficiāli tiek uzskatīts, ka Lietuvā ir ap 150 lūšu, kas izkaisīti pa visu valsts teritoriju. Relatīvi vairāk to ir Jonovas, Šaķu un Biržu rajonos. Uz Baltkrievijas robežas kustība ir lielāka. Tur pat robežsargi ir nofilmējuši, kā lūsene ar četriem kaķēniem pārlec pāri žogam,” skaidro zinātnieks, kura maģistra darbs bija veltīts tieši lūšu izplatībai Lietuvā.
Saistībā ar medībām kaimiņvalsts zinātnieks un lūšu audzētājs uzsvēra: “Ir pierādīts, ka dzīvnieku sugas, kuras tiek saprātīgi apsaimniekotas konkrētajā reģionā plaukst un zeļ. Ja no populācijas tiek izņemta neliela daļa indivīdu, pārējiem paliek vairāk pārtikas, bet ģenētiskie organisma mehānismi sekmē ražīgāku reprodukciju. Tās populācijas, kuru medīšanu aizliedz, kuras tiek atstātas novārtā, nīkuļo,” tā Petrs Adeikis. Viņš arī uzsvēra, ka pārtikusi un veselīga lūšu mātīte savā pilnbriedā laiž pasaulē četrus, retāk piecus kaķēnus.
Petrs Adeikis, kurš ir ne tikai zinātnieks, bet arī mednieks, savā lauku mājā Kurtuvēnu reģionālā parka teritorijā plašos savvaļas voljēros jau kopš 2008. gada audzē lūšus. Audzē un atlaiž savvaļā. Projekta pirmsākumos lūšus atgādāja no Somijas un visus šos gadus viņš ir strādājis ar šiem plēsējiem. Sākumā ar valsts finansējuma atbalstu, pēcāk patstāvīgi.
Populācija palielinās ļoti lēni
Petras Adeikis savā maģistra darbā norāda, ka Lietuvā lūšu medības tika aizliegtas 1979. gadā. Kopš 1990. gada tiek vākti oficiāli lūšu uzskaites dati. Togad plēsēju bija 170, 2000. gadā – 87 un tieši tad lūšus iekļāva Lietuvas sarkanajā grāmatā, jo pētījumi atklāja – lūši saglabājušies tikai Ziemeļu un Rietumlietuvas teritorijā.
Kādēļ tik dramatisks samazinājums? Iespējams, ka šajā laikā dabas aizsardzība vienkārši nebija prioritāte valsts līmenī. Atgādināsim, ka lūši tiek aizsargāti nu jau divdesmit gadu. Vēl pēc septiņiem gadiem oficiālie dati parādīja, ka Lietuvā saglabājies tikai 30 – 40 Eirāzijas lūšu sugas indivīdu. Ar visu aizsardzību un medību aizliegumiem.
Tomēr saskaņā ar nacionālo ziņojumu Eiropas Komisijai, no 2007. līdz 2018.gadam lūšu skaits Lietuvā ir palielinājies līdz aptuveni 150 īpatņiem.
Malumedības
Kaimiņvalsts mediji pēdējo gadu laikā vairakkārt ir ziņojuši par nelikumīgām lūšu medībām. Pēdējais gadījums bija 2018. gada janvārī, kad divi Lietuvas Valsts robežsardze pārstāvji Lazdiju rajonā nomedījuši divus lūšus. Sods par šādu pārkāpumu būs ap 20 000 eiro, pēc tiesas lēmuma var tikt piemērota arī brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem.
Vēl agrāk bija ziņojumi par citiem lūšu malumedību gadījumiem dažādās Lietuvas vietās. Oficiāli ir atklāti tikai daži šādi pārkāpumi, taču tie liecina par kopēju tendenci. Visā pasaulē ir apstiprinājies fakts, ka kaut kāds sugas medīšanas aizliegums sekmē nelikumīgo medību uzplaukumu. Par to tiek runāts arī Lietuvā. Šur un tur mednieki stāsta, ka lūšus brutāli šauj un aprok, vai mēģina legalizēt kā no ārzemēm ievestas trofejas.
“Kopējais nelikumīgi nomedīto lūšu skaits ir tik liels, ka šo plēsēju populācija neaug tik ātri, cik gribētos. Ja tiktu piešķirts kaut neliels licenču skaits, lūšus daudz vairāk saudzētu un dažu gadu laikā to skaits ievērojami palielinātos,” uzskata daudzi Lietuvas mednieki.
