Kad ikdienas dzīve kļūst nedaudz garlaicīga atliek vien paskatīties sev apkārt, lai ieraudzītu kādu brīnumu. Un nav svarīgi, vai tie ir īsti vai izdomāti, tie padara mūsu dzīvi interesantāk un jautrāku.
Piemēram, ir divas diezgan plaši izplatītas leģendas par zaķiem. Proti, par Lieldienu zaķi, kas sagādā krāsainas olas un par mītisko radījumu ar briežu ragiem, kas dara raizes medniekiem.
Zaķis ar olām groziņā – nevainīgās ieņemšanas simbols?
Nupat nosvinējām Lieldienas. Tie ir vieni no gada svarīgākajiem svētkiem. Mēs visi sūtījām viens otram kartītes ar tik pierasto un atpazīstamo simboliku. Pārsteidzoši, taču leģendā par Lieldienu zaķi patiešām ir paredzēts, ka tas dēj olas.
Lieldienu zaķis ir folkloras tēls un Lieldienu simbols, kas radies Vācijas luterāņu vidū. Sākotnēji tas pildīja tādu kā tiesneša lomu, vērtējot, vai bērni labi uzvedušies Lieldienu laikā. Gluži kā Ziemassvētku vecītis, zaķis savā grozā nesa krāsotas olas, saldumus un dažkārt arī rotaļlietas, kuras dāvināja bērniem. Šī paraža pirmo reizi tika pieminēta Georga Franka fon Frankenava darbā De ovis paschalibus (Par Lieldienu olām) 1682. gadā, kur aprakstīta vācu tautas ticība, ka Lieldienu zaķis dēj olas, kuras paslēpj dārzos un krūmos, lai bērni tās meklētu.
Zaķis bija populārs motīvs viduslaiku baznīcu mākslā. Senatnē bija plaši izplatīta pārliecība (tā uzskatīja arī Plīnijs, Plūtarhs, Filostrats un Aeliāns), ka zaķis ir hermafrodīts. Droši vien pamatā tam ir diezgan sarežģīti veidoto zaķa ārejo dzimumorgānu izskats.
Ideja, ka zaķis var vairoties, nezaudējot jaunavību, noveda pie asociācijas ar Jaunavu Mariju. Daļēji tādēļ zaķi diezgan bieži tika attēloti iluminētajos manuskriptos un Ziemeļeiropas glezniecībā, kur redzama Marija ar Bērnu Jēzu. Tas varētu būt ticis saistīts arī ar Svēto Trīsvienību, piemēram, trīs zaķu motīvā.
Amerikāņu džaklops un citi ragainie
Un tad pretstatā ar šķīsto un nevainīgo kristiešu Lieldienu zaķi ir amerikāņu džakalops – zaķis ar brieža ragiem un nešpetnu raksturu, kuram garšo viskijs. Un šis radījums ir radies un omulīgi iedzīvojies ASV rietumu štatu mitoloģijā, pateicoties medniekiem.
Nosaukums jackalope ir veidots, apvienojot vārdus jackrabbit (lielais zaķis) un antelope (antilope). Pats nenotveramais un leģendārais dzīvnieks pirmo reizi nonāca cilvēku redzeslokā jau medību trofejas izskatā.
Leģenda par džekalopu kļuva populāra 20. gadsimta 30. gados, kad brāļi Duglass un Ralfs Heriki no Vaiomingas, ASV, izmantojot taksidermijas prasmes, pievienoja brieža ragus izbāztam zaķim un pārdeva šo radījumu vietējam viesnīcniekam. Šis joks ātri izplatījās, un līdzīgi izbāzti džekalopi kļuva par populāriem suvenīriem un dekorācijām bāros un viesnīcās ASV rietumos. Arī mūsdienās ceļojot pa ameriku šur tur var ieraudzīt šo mītisko dzīvnieku izbāžņus.
Saskaņā ar folkloru, džekalops ir:
• Ātrs un grūti notverams;
• Spējīgs atdarināt cilvēka balsi;
• Piesaistāms ar viskiju — leģenda vēsta, ka piedzēries džekalops kļūst vieglāk notverams;
• Pazīstams kā karotāju zaķis, simbolizējot drosmi un viltību.
Džakalops nav vientuļš
Interesanti ka džakalopam līdzīgi dzīvnieki mīt arī Eiropā.
Eiropas folklorā sastopami līdzīgi radījumi, piemēram, vācu Wolpertinger — zaķis ar brieža ragiem, vāveres ķermeni un fazāna spārniem.
Wolpertinger ir mītisks radījums no Bavārijas (Dienvidvācija) folkloras, kas tiek attēlots kā dažādu dzīvnieku kombinācija. Šie radījumi tiek uzskatīti par ļoti kautrīgiem un dzīvo Bavārijas un Bādenes-Virtembergas mežos.
Leģenda par Wolpertinger, iespējams, radusies 19. gadsimtā, kad Bavārijas taksidermisti sāka veidot izbāztus dzīvniekus, kombinējot dažādu sugu ķermeņa daļas. Šie hibrīdi tika pārdoti kā suvenīri tūristiem, kas meklēja vietējo faunu.
Kāpēc tam ir ragi?
Ragi ir viena no raksturīgākajām volpentingera iezīmēm. Leģenda vēsta, ka šis radījums radies no zaķa un brieža savienības. Tas ir ļoti kautrīgs un reti sastopams, dzīvo mežos un barojas ar augiem un saknēm. Ja tā siekalas nonāk uz cilvēka ādas, var sākt augt biezs apmatojums. Savukārt, apdraudējuma gadījumā izdala nepatīkamu smaku, kas saglabājas septiņus gadus.
Līdzīgi radījumi citās kultūrās
Skvader ir Zviedrijas mītiskais radījums, zaķis ar putna spārniem.
Elwetritsch – Vācijas Pfalcas reģionam raksturīgs mītisks radījums – putns ar zaķa īpašībām.
Leģendas par ragaino zaķi zinātniskais pamatojums
Lai gan džekalops ir izdomāts radījums, iespējams, ka leģenda radusies, novērojot zaķus un trušus, kas bija inficēti ar Šopa papilomas vīrusu (Shope papillomavirus). Šis vīruss izraisa audzēju veidošanos uz zaķu galvām, kas var atgādināt ragus.
Tas noteiktas zaķveidīgo sugas, izraisot keratinizētus karcinomas audzējus, kas līdzinās ragiem un parasti veidojas uz dzīvnieka galvas vai tās tuvumā. Šie audzēji var metastazēt vai kļūt tik lieli, ka traucē dzīvniekam uzņemt barību, izraisot bada nāvi. Ričards E. Šops 1933. gadā pētīja šos ragus un atklāja vīrusu, kas bija nozīmīgs pavērsiens onkovīrusu izpētē. Sākotnēji vīruss tika atklāts kokvilnasastes trušiem ASV vidienē, taču tas var inficēt arī citus zaķu dzimtas dzīvniekus, tai skaitā Eiropas trušus un mājas trušus.
Atgaiņāties no lāča ar cirvi, staigāt tikai pa iezīmētām takām un sargāt suņus. Meža ziņas #6
Žurnāla Medības aprīļa numurā lasi par lodes jaudu
