Brīvībā tikuši un apkārt klaiņojoši suņi īpaši lauku apkaimēs ir diezgan izplatīta parādība.
Suņu apmācības treneris un četrkājaino draugu entuziasts Ivars Lielpēteris sniedz atbildes uz jautājumiem par dzīvnieka uzvedību, tā atbildīgu turēšanu un praktiskus padomus, kā pareizi izturēties, sastopoties ar klaiņojošu agresīvu dzīvnieku.
Kāpēc klaiņojoši suņi ir problēma?
Laukos klaiņojoši suņi ir viena no tām lielajām problēmām, par ko netiek daudz runāts, bet kas ir diezgan izplatīta. No vienas puses, šie suņi saplosa meža dzīvniekus, piemēram, stirnas un zaķus. Viņi arī mēdz uzbrukt lauksaimniecības dzīvniekiem, piemēram, vistām. Šādi suņi var saplosīt arī citus, mazākus vai vājākus sugas brāļus. Protams, apdraudēti tiek arī cilvēki. Daudzi cilvēki uzskata, ka, palaižot suni klaiņot, viņš nedara neko sliktu. Viņi nedomā, ka suns dosies nogalināt, bet domā, ka vienkārši izskriesies un vakarā atnāks mājās. Un saimnieks nemaz nezina, ko suns pa dienu ir darījis.
Kāpēc mājas suņi, kas nav izsalkuši, tomēr medī?
Suņi ir radīti, lai strādātu. Ja suns netiek nodarbināts, viņam kaut kādā veidā ir jāizklaidējas. Medīšana bieži notiek sporta pēc, nevis izsalkuma dēļ. Viņi to dara, lai sevi nodarbinātu. Turklāt medīšanai nemaz nav noteikti nepieciešams suņu bars. Arī viens suns pilnīgi mierīgi var noķert un nogalināt stirnu.
Vai suns, kurš nomedījis dzīvnieku, automātiski kļūst agresīvs un apkārtējiem bīstams?
Jāsaprot, ka agresija nav slimība, kas liek sunim mesties virsū un visu saplosīt. Ja suns ir kaut ko nogalinājis, viņš, protams, to medījumu var sargāt, un tas ir dabisks instinkts. Šādā gadījumā suns kļūs agresīvs tikai tad, ja kāds mēģinās viņam tuvoties. Vispirms viņš, visticamāk, brīdinās. Ja brīdinājumi netiek ņemti vērā, viņš teorētiski var arī iekost. Bet, ja sunim neviens neies klāt, viņš vienkārši tāpat nevienam virsū nebruks.
Normāli uzturēti suņi, kas ir paēduši, nav pastāvīgi agresīvi.
Viņi ir noķēruši medījumu un izdarījuši savu lietu, un tad viņiem var būt vienalga, kas notiek tālāk. Tāpēc medījuma esamība automātiski nenozīmē, ka suns būs arī agresīvs.
Kā pareizi rīkoties, ja ceļā sastopies ar klaiņojošu agresīvu suni?
Pirmkārt, ir jāparūpējas par savu drošību un jāsaglabā miers, nevajag panikot. Obligāti jāpaliek ar skatu pret suni, nekad negriezt sunim muguru. Lēnām, atmuguriski atkāpties, bez skriešanas un steigas. Svarīgi neskatīties sunim tieši acīs, labāk ir skatīties viņam pāri tā, lai ar perifēro redzi redzētu, kur dzīvnieks atrodas. Ja suns mēģina jūs apiet no muguras, vajag griezties viņam līdzi, lai visu laiku paliktu ar seju pret suni. Ja suns nāk virsū, pielieciet sev priekšā kādu objektu – koku vai somu (taču nemēģiniet sist vai gaiņāt suni, jo tas viņu var saniknot) – ja dzīvnieks kodīs, tad kamps pirmajā tuvākajā objektā. Ja ir iespēja, uzkāpiet uz kāda objekta – koka, sētas staba vai automašīnas. Tad zvaniet pašvaldības policijai.
Kāpēc nedrīkst skatīties sunim acīs un kāpēc jāizvairās no muguras pagriešanas?
Tiešs skatiens acīs nozīmē, ka mēs no tā suņa kaut ko gribam, un ar to mēs viņu izaicinām. Mēs radām interesi, un suns var nākt klāt. Ja suns ir savā teritorijā (kā viņš to uzskata), viņš var nevēlēties, ka mēs pievēršam viņam pārāk lielu uzmanību, un var mēģināt mūs aizdzīt. Muguru nedrīkst griezt, jo suns var mēģināt pielavīties tieši no muguras, lai iekostu. Tāpēc bērniem bieži iesaku skatīties pāri sunim, uz astes galu, lai izvairītos no tieša acu kontakta.
Kā rīkoties, ja privātīpašumā ieklīst svešs, klaiņojošs suns?
Ja suns ienāk privātā pagalmā, uzreiz jāzvana pašvaldības policijai. Pašam nav iespējams novērtēt, vai liels, svešs suns būs agresīvs vai nebūs, tāpēc nav ieteicams to pārbaudīt. Pašvaldības policijai ir čipu lasīšanas aparāts, un viņi nolasa čipa numuru. Attiecīgi viņi atrod saimnieku. Ja saimnieks ir sazvanāms, tad suns tiek nodots viņam. Ja saimnieku nevar atrast vai sazināties, suns nonāk patversmē, un saimniekam tas jāizņem. Tālāk pret saimnieku var vērst administratīvo sodu par klaiņošanas pieļaušanu.
Vai profesionāliem dzīvnieku ķērājiem agresīvs suns var sagādāt lielas problēmas?
Darbs ar agresīviem suņiem ir dzīvnieku ķērāju ikdiena. Suņi, kas aizbēguši no saimniekiem, ļoti bieži ir lielā panikā un pārbijušies. Viņi jūtas bailīgi un nezina, kur atrodas, un tāpēc mēdz būt agresīvi.
Bailes ir vispopulārākais cēlonis agresijai. Pat ar ļoti agresīviem suņiem, kam bail pieiet klāt tuvāk par pieciem metriem, ķērāji māk strādāt, noķert un nogādāt patversmē.
Vai suņu brīvlaišanas modes izbeigšanai vajag jaunus likumus?
Likums jau nosaka, ka suns nedrīkst klaiņot. Pilsētā sunim obligāti jābūt pie pavadas. Ārpus pilsētas, mežos suns drīkst staigāt bez pavadas, bet tam ir jābūt kontrolējamā attālumā. Kā minimums, tam jābūt saredzamā vai vismaz sasaucamā attālumā no saimnieka. Tāpat pēc likuma visiem suņiem ir jābūt čipētiem. Viss ir precīzi atrunāts. Ja mēs ievērosim jau esošo regulējumu, mēs šajā ziņā būsim ļoti laba valsts. Pašvaldībām ir jāievēro savas procedūras. Pašvaldības policija dažkārt negrib izmeklēt lietas par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, un tās paliek neizmeklētas. Ir pašvaldības, kurās policija vienkārši nepilda to, kas viņiem pienākas, izvairoties no izsaukumiem. Tāpēc pašvaldību pusē arī ir jāizdara pareizi secinājumi.
* Ko likt aiz auss suņa saimniekam, ja viņš tiešām vēlas būt atbildīgs?
Kopumā situācija ar suņu turēšanu kļūst jūtami labāka ar katru gadu. Tas ir panākts galvenokārt ar izglītošanu, nevis tikai ar lielām soda sankcijām. Ir svarīgi turpināt izglītot par to, kas ir suns, kā viņš jāaudzina un kam suns vajadzīgs. Piemēram, agrāk suns pie ķēdes bija normāli, bet tagad tas ir kauns. Cilvēku sāk uztraukt tas, ko par viņu domās kaimiņš. Saimnieki kļūst atbildīgāki, ved suņus uz suņu skolām, apmāca. Ir jāsaprot, ka suns nebūs brīnišķīgs pats no sevis; ir jāiegulda liels un pastāvīgs darbs, lai suns būtu labi audzināts. Tāpat ir jāizvēlas pareizā šķirne, jo, piemēram, medību suns, lai kā viņu mācītu, nebūs mierīgs suns.
Policija, milzīga sivēnmāte un īpašais latgaļu sautējums. No dabas līdz galdam #23
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības oktobra numurā par mežacūkām!
