Zvana telefons. “Sveicināti! Vai jums neatrastos laiks atbraukt pie mums un nolasīt lekciju Profesiju dienu ietvaros? Mēs gribētu, lai pastāstāt mūsu vasaras nometnes dalībniekiem par mednieka darbu un tā nozīmi!”
Šis bija jau otrais uzaicinājums stāstīt par medībām un medību saimniecību, ko Latvijas Dāmu mednieču klubs saņēma no Liepājas Ezerkrasta sākumskolas vadības. Šī skola darbojas Eiropas Ekoskolu programmas ietvaros un īpašu uzmanību velta bērnu zaļajai audzināšanai.
Šoreiz vecākā pirmsskolas vecuma bērniem, kuri apmeklē vasaras nometni šajā skolā bija iespēja izpētīt mednieka profesijas nozīmi laikmetu griezumā, sākot ar aizvēsturiskajiem laikiem un beidzot ar dalību mūsdienu tautsaimniecības procesos.
Bērni uzdeva daudz neērtu jautājumu, taču lekcijas noslēgumā atzina, ka medības ir nepieciešamas un nekā slikta tajās nav
Lekcija turpinājās veselas divas stundas un tās noslēgumā, lektors atbildēja uz jautājumiem, kā arī pastāstīja par dažādiem dzīvniekiem, to ieradumiem, dzīves vietām.
Neliels ieskats lekcijas tēmu klāstā
Mednieks – cienījamākais cilts biedrs
Kopš brīža, kad cilvēks atklāja, ka medījuma gaļa dod daudz vairāk enerģijas un nodrošina iztikšanu lielākam cilvēku skaitam, bet no kauliem, zobiem un ādām var darināt drēbes, instrumentus un pat mājas, veiksmīgs un prasmīgs mednieks kļuva par vērtīgāko un cienījamāko cilts biedru. No medniekiem bija atkarīgs, vai cilts izdzīvos ziemas salā un vasaras sausumā, vai bērniem un vecajiem ļaudīm būs, ko ēst? Pēcāk, kad konkurence par dzīves un medību platībām pārauga cilšu konfliktos, mednieki kļuva par savas tautas aizstāvjiem. Gluži kā mūsdienās, kad daudzās valstīs mednieki skaitās valsts armijas rezervē. Arī Latvijā vai Lietuvā šī ideja tiek apspriesta.
Mednieks aizstāvēja cilti pret plēsēju uzbrukumiem
Akmens laikmetā, kad cilvēks bija kļuvis par nozīmīgu spēlētāju savvaļas sugu konkurencē, savas cilts aizsardzība pret plēsējiem arī kļuva par mednieku pienākumu. Cilvēki dzīvoja un medīja līdzās zobenzobu kaķiem – smilodoniem, kurus ierasts dēvēt par tīģeriem vai briesmīgo vilku (Canis dirus), kas bija daudz lielākas par tā pēcteci mūsdienās. Mednieki aizsargāja cilti. Tas bija viņu darbs.
Dabiskās bailes
Gadu tūkstošu gaitā medību rezultātā savvaļas plēsējiem un, protams, citiem dzīvniekiem, ir attīstījušās dabiskās bailes, kas palīdz atdalīt cilvēku sabiedrības dzīves areālu, mūsu saimnieciskās intereses, ganāmpulku un mūsu pašu personīgo drošību no savvaļas plēsēju ietekmes zonas. Vietās, kur cilvēks nemedī, tai skaitā lielpilsētās un attālos reģionos, dzīvnieki zaudē dabiskās bailes. Īpaši svarīgi tas ir vietās, kur mīt lielie plēsēji: vilki, lāči vai lielie kaķi.
Mūsdienās medniekam ir vairāki svarīgi uzdevumi
Lauksaimniecības un mežsaimniecības platību aizsardzība un savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu mazināšana. Ņemot vērā aizvien pieaugošās sējas platības un intensīvo apmežošanu, cilvēki paši rada priekšnosacījumus dzīvnieku populāciju pieaugumam, par ko liecina arī Valsts meža dienesta statistikas dati. Lai nodrošinātu cilvēka saimnieciskās intereses un saglabātu dabisko līdzsvaru, dzīvnieku populāciju jāuztur optimālajās robežās. Tādēļ tiek veikta dzīvnieku uzskaite un notiek limitēto sugu medības.
Zinātnisko datu vākšana
Mednieki iesaistās medījamo un nemedījamo dzīvnieku sugu novērošanā un uzskaites veikšanā, kā arī nodrošina ģenētiskā materiāla ievākšanu dažādu pētījumu ietvaros. Kā piemēru var minēt vilku un lūsi, kuru kontrolētās medības Latvijā ir atļautas. Ja mednieki nepiegādātu audu paraugus zinātniekiem, mums nebūtu nekāda priekšstata par dzīvnieku skaitu, radniecības daudzveidību, veselību, reproduktīvajām sekmēm un daudziem citiem šo plēsēju dzīves aspektiem.
Slimību apkarošana
Tas ir viens no svarīgākajiem mednieku darbiem. Medījot lapsas un jenotsuņus, piegādājot augu paraugus izpētei, kā arī palīdzot vakcīnas izplatīšanā savulaik, mednieki kopā ar Pārtikas Veterināro dienestu sekmēja nāvējošās slimības – trakumsērgas izskaušanu mūsu valstī.
2014. gada mednieki strādā pie mežacūku populācijas samazināšanas, lai izskaustu Āfrikas cūku mēri (ĀCM), kas apdraud arī mājas cūkas. Slimības ekspansijas gaitā vairākas lielās un mazās cūku fermas bija spiestas likvidēt ganāmpulku. Šobrīd tas pats notiek Polijā. Rezultātā, mednieki, cīnoties pret ĀCM, rūpējas par to, lai cūkgaļas cenas nesasniegtu kosmiskus apmērus un mēs joprojām varētu atļauties to iegādāties.
Briežu hroniskās novājēšanas slimības monitorings notiek vairākās Eiropas valstīs un arī Latvijas mednieki ik gadu nosūta aļņu, briežu un stirnu smadzeņu paraugus izmeklēšanai, lai pārliecinātos, ka šī visiem briežveidīgajiem, govīm un arī cilvēkam bīstamā, lipīgā slimība nav sasniegusi Latviju.
Protams, lekcijas ietvaros par šīm tēmām tika runāts daudz plašāk, taču arī tas neizsaka pat desmito daļu medību nozīmes mūsdienu sabiedrības eksistencē. Noslēgumā no Ezerkrasta sākumskolas mācībspēkiem tika saņemts uzaicinājums sagatavot plašāku materiālu, ko varēs piedāvāt skolēniem jau šajā mācību gadā.
