Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks
Turpinās darbs pie mobilās lietotnes ieviešanas, kas ļautu vienkāršot nomedījamo dzīvnieku apjoma noteikšanu un nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Darba grupai vēl daudz jāpaveic, jo pašreizējā sistēma īsti neapmierina ne medniekus, ne valsts institūcijas. Ir ļoti atšķirīgaspieejas atsevišķās virsmežniecībās. Strādājam, lai izveidotu kopīgu platformu, vienu redzējumu un vienu izpratni par šīm lietām. Arī Valsts meža dienestu neapmierina pastāvošā kārtība – no medniekiem saņemtā informācija par nomedīto dzīvnieku apjomu varētu būt precīzāka. Mūsu mēķis ir izstrādāt sistēmu, lai informācija būtu maksimāli precīza.
Jāpanāk, lai izsniegto nomedīšanas atļauju apjoms būtu tāds, kāds patiešām nepieciešams, nevis ņemts vērā emocionālais faktors. Ir vietas, kur šobrīd dod pārspīlēti daudz atļauju, liekot medniekiem pašiem vērtēt un aizdomāties. Ir vietas, kur notiek nepamatota taupīšana, lai gan dzīvnieku blīvums ir pietiekami liels, ir postījumi. Mednieku slāna par to, ka ir postījumi, tie nemazinās. Neapmierināti ir meža īpašnieki, lauksaimnieki, galu galā paši mednieki…
Katra vieta jāvērtē individuāli un nevar salīdzināt Kurzemi ar Zemgali un Zemgali ar Centrālvidzemi. Taču vērtēšanas sistēmai jābūt vienotai un saprotamai visiem. Nākotnē dzīvnieku skaita novērtēšanā un limita izsniegšanā ceram iesaistīt gan pašus medniekus, gan meža, gan zemes īpašniekus. Darīsim visu, lai jaunā sistēma sāktu strādāt jau no nākamās medību sezonas. Pašreiz vēl nav skaidrs, vai izmantosim Somijā izveidoto lietotni vai tā tiks radīta tepat Latvijā. Kā vienā, tā otrā gadījumā tam nepieciešams liels finansējums.
Tāpat turpinām gatavoties šī gada mednieku festivālam Minhauzens. Komandas aktīvi piesakās dalībai, un jāpaveic daudz organizatorisku lietu.
Esam sākuši aktīvi darboties, lai sagatavotu nākamgad Rīgā paredzēto
CIC ģenerālo asambleju. Tik grandioza mēroga pasākumu nevar noorganizēt īsā brīdī. Jau šobrīd gan LATMA komanda, gan CIC darbinieki ķērušies pie
darba.
Turpinās arī noteikumu izstrāde saistībā ar jauno Ieroču aprites likumu. Tie
ir degoši noteikumi, un īsā laikā jāsagatavo liels dokumentu apjoms.
Līdzdarbojamies arī Nacionālā attīstības plāna izstrādē. Tas svarīgi, jo plānā
sākotnēji bija iekļautas idejas un nostādnes tikai no Vides aizsardzības un re-
ģionālās attīstības ministrijas un tā sauktajām dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijām. Ja tāds plāns – bez iebildēm – tiktu virzīts tālāk, cilvēks laukos kļūtu lieks… Tas, kā tika gatavots plāns, liecina, ka tā rakstītāji laukos nevēlas redzēt ne lauksaimniekus, ne mežsaimniekus, ne kādus citus cilvēkus vispār. Viņuprāt, laukos ir vieta vārnām un žagatām, un dažiem “caurbikšainajiem”, kas tur pastaigājas un apgūst dažādu fondu naudu… Tāda tika gatavota ievirze nākamajiem pieciem gadiem. Šeit mums daudz darāmā, lai to nepieļautu.
Attiecībā par stirnāžu medību sezonu – aicinu medniekus būt apdomīgiem un atrastajam āzim izcilniekam ļaut nodot gēnus riestā tālāk, un tikai pēc tam to nomedīt trofejai. No sākuma vairāk jāpievēršas selekcijas medībām.
Tas pats attiecināms uz vilku medību sezonu, kas sāksies jūlija vidū. Intensīvi
jāmedī tur, kur pelēči rada problēmas. Citviet vēlams ļaut viņiem pieaugt, lai vēlāk iegūtu skaistu trofeju.
