“Decembris palicis atmiņā kā mēnesis, kurā bija jāatkaujas no dažāda veida muļķībām, nekompetentiem viedokļiem gan par vilkiem, gan par lūšiem, gan pašreizējo situāciju medniecībā kā tādu,” teic Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Neizpalika nepamatoti uzbrukumi ne tikai medniekiem, bet arī mežsaimniekiem no dažādu dabas draugu organizāciju puses, tajā skaitā no ornitologiem, kuri nāca klajā ar klaji melīgiem paziņojumiem un spriedelējumiem par mežsaimniecību Latvijā un medībām tajā skaitā. Šajā medību sezonā lūšu medības atļautas no 1. janvāra un drīkst nomedīt simts dzīvnieku. Šis lēmums, manuprāt, radies dažādu kliedzēju spiediena rezultātā un reizēm atbildīgo institūciju neizlēmības dēļ. Es palieku pie uzskata, ka gan lūšu, gan arī vilku populācija nav pietiekami novērtēta. Dzīvnieku skaits ir lielāks, nekā tiek pasniegts un no kā tiek rēķināts nomedījamais skaits.
Vilku gadījumā par to liecina tas, ka līdz 13. decembrim bija nomedīti 202 vilki. Kopējais limits – 280 pelēči. Visi šie vilki nomedīti bezsniega apstākļos nejauši citu medību laikā. Specializētu vilku medību nemaz tik daudz nav. Tas ir rādītājs, kas raksturo populācijas lielumu. Ar katru gadu tiek nomedīts arvien vairāk kašķainu dzīvnieku, kuri apdraud ne tikai savus sugasbrāļus, bet arī cilvēkus, mājdzīvniekus. Te jau var sākties saruna par sabiedrības drošību. Tam jāmeklē risinājums. Ja mēs to nedarīsim, slimība risinājumu atradīs pati, daudz nepatīkamāku visiem.
Atgādinu medniekiem nepieciešamību iesaistīties informācijas sūtīšanā Valsts meža dienestam par pamanīto lielo plēsēju klātbūtni – pēdām, ekskrementiem, pašiem dzīv
niekiem un viņu noplēstajiem savvaļas un mājdzīvniekiem. Sūtāmo informāciju var nodublēt mednieku organizācijām – LATMA un LMS, žurnālam “Medības”. Mums šāda informācija ir ļoti vajadzīga.
Turpinās cīniņi par svina munīcijas aizliegšanu. Šobrīd piecas valstis (Baltijas un Skandināvijas valstis) iesniegušas savus iebildumus pret plānotajiem ierobežojumiem.
Īsi pirms Ziemassvētkiem mednieku saimi un sabiedrību kopumā pāršalca ziņa par nelaimes gadījumu medībās, kur gāja bojā mednieks. Tas ir kārtējais atgādinājums medniekiem par drošības tehniku. Cilvēki mīļie, tā ir uzrakstīta ar asinīm! Cik reižu tas nav atgādināts, un vai tiešām savu temperamentu nav iespējams savaldīt un mazliet padomāt, ar kādām sekām tas var beigties! Ar ieroci arī jāmāk rīkoties. Šīs iemaņas var iegūt, tikai regulāri trenējoties. Diemžēl šis ir kārtējais skarbais atgādinājums, ka drošības tehnikas prasības nav tikai deklaratīvs paziņojums. Latvijas Mednieku asociācija izsaka līdzjūtību bojāgājušā mednieka
tuviniekiem.”
