“Pati svarīgākā norise – Saeima galīgajā lasījumā akceptēja grozījumus Ieroču aprites likumā. Tiesa, likuma grozījumu pieņemšanas process pilnībā noslēgsies tikai pēc tam, kad Valsts prezidents tos izsludinās,” skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
Lielākās diskusijas sabiedrībā raisīja norma, ka fiziska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav sasniegusi astoņpadsmit gadu vecumu, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē. Jaunietim tāpat nepieciešama Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība, kā arī Valsts policijas atļauja. Tāpat viņam būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.
Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks.
Taču šī norma ir tikai neliela daļa no tām izmaiņām, kas likumā iestrādātas.
Medniekiem un sporta šāvējiem ļoti būtiski ir tas, ka ikkatrus piecus gadus nevajadzēs ar visiem ieročiem doties uz policiju, lai pagarinātu ieroča glabāšanas atļauju, kā to bija iecerējusi Iekšlietu ministrija. Tas neattieksies uz pašaizsardzībai domātajiem un kolekciju ieročiem.
Būs izmaiņas arī ieroču iegādes un realizācijas nosacījumos, vairākās citās ar ieroču apriti saistītās jomās. Likuma grozījumos iekļautās pozitīvās tendences radījušas nepieciešamību izstrādāt virkni tikpat pozitīvu un loģisku Ministru kabineta noteikumu, kas precīzi un nepārprotami reglamentētu daudzas darbības.
Dzīvē ir pierādījies, ka ierēdņi ir interpretācijas meistari, turklāt ne visai loģiskas interpretācijas, kas vērsta uz statistikas radīšanu un kontrolētāju atbalstīšanu, nevis dzīves sakārtošanu.
Šobrīd svarīgi iesaistīties Ministru kabineta noteikumu tapšanā, lai pēkšņi nenāktos piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus, kad tiek samudžinātas loģiskas lietas.
Interesanti, ka Iekšlietu ministrija pamanījās noteikumu projektu iesniegt Valsts sekretāru sanāksmē, vēl pirms likuma grozījumi tika akceptēti galīgajā lasījumā. Tas mūs dara bažīgus. Medniekiem īpaši jāpievērš uzmanība punktiem, kas reglamentēs ieroču glabāšanas nosacījumus kā mājās, tā medībās, transportēšanas laikā. Ļoti svarīgi medniekiem un sporta šāvējiem ir šautuvju darbību reglamentējošie noteikumi.
Pašlaik spēkā esošie ir arhaiski, zem jebkuras kritikas un būtu vētāmi. Iespējams, nāksies iesaistīt sabiedrību, jo loģiskas lietas panākt Latvijā nebūt nav vienkārši.
Iesaistījāmies Satiksmes ministrijas organizētās domnīcas darbā, kuras mērķis ir samazināt ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaitu, kuros iesaistīti meža dzīvnieki. Arī te ir plašs darba lauks. Valsts policijas un Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka ceļu satiksmes nelaimes gadījumu skaits, kuros iesaistīti meža dzīvnieki, pieaudzis vairākas reizes. Tāpēc nolemts apzināt konkrētas vietas, kurās šādi nelaimes gadījumi notiek visbiežāk, pārliecināties, vai brīdinājuma zīmes, kas norāda uz iespējamību, ka uz ceļa var izskriet meža dzīvnieks, patiešām atrodas tur, kur tas nepieciešams.
Tāpat potenciāli bīstamākajās vietās plānots izmēģināt elektroniskas ierīces, kas diennakts tumšajā laikā, tuvojoties automašīnai, meža virzienā raidītu dzīvniekiem nepatīkamus gaismas un augstfrekvences skaņas signālus. Šādas sistēmas jau darbojas citviet pasaulē, un to darbība novērtēta atzinīgi.
Tāpat iesaistījāmies darba grupā, ko organizēja uzņēmums Latvijas valsts meži, pieaicinot Valsts meža dienestu, mednieku organizācijas, lauksaimniekus, mežsaimniekus un Zemkopības ministriju. Darba grupas mērķis – izlemt, kāds būtu optimālais modelis, lai samazinātu mežsaimniecības un lauksaimniecības kultūru postījumus, ko rada medījamie dzīvnieki.
Aktuālākā tēma – nomedīšanas limita noteikšanas kārtība, jo esošā ir smagnēja un daudzos gadījumos pakļauta interpretācijām.
Skaidrs, ka vienota šablona nevar būt, jo katra situācija ir individuāla. Taču atsevišķās vietās dzīvnieku skaits ir liels un esošā kārtība nerada iespēju to samazināt. Protams, pašiem lauksaimniekiem un mežsaimniekiem jādomā, kā platības aizsargāt, savukārt medniekiem godprātīgi jāizpilda piešķirtais nomedīšanas limits.
Nav apsīkusi arī mednieku izglītošana semināros. Ir zināms, ka varēsim šim mērķim saņemt finansējumu no Medību saimniecības attīstības fonda un semināru rīkošanu varēsim aktivizēt.
Turpinās darbs pie šīgada festivāla Minhauzens 2019 organizēšanas. Kā jau ziņots, tas notiks augusta pirmās nedēļas nogalē Sēlijā, Salas pagasta Zvejnieku līcī. Tā ir ļoti skaista, pat gleznaina un labiekārtota vieta.
Ar 1. aprīli sākās jaunā medību sezona, ar ko apsveicu visus medniekus un mednieces! Jaunajā sezonā nepieciešama jauna sezonas karte! Turpinās bebru medību sezona, un medniekiem šis laiks jāizmanto, lai bebrus medītu tur, kur tie patiešām rada problēmas, nevis tur, kur tiem vieglāk piekļūt.
Vairāk lasiet žurnāla Medības aprīļa numurā
