“Jūlijā intensīvi gatavojāmies šīgada festivālam Minhauzens,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. “Kā vienmēr pirms lieliem, nopietniem pasākumiem daudzi nopietni darbi bija jāpaveic teju pēdējā brīdī. Piemēram, Latvijā pēkšņi bija beigušies sportingam domātie šķīvīši. Uzņēmums, kas tos līdz šim ražoja, vairs nav atrodams un paši šķīvīši kļuvuši par deficītu. Visi pēkšņi pamodušies, ka nekādas rezerves nav. Arī mums tā bija nopietna problēma, kuru nācās risināt. Bija nepieciešams atrisināt arī daudz citu tehnisku lietu, jāveic dažādi saskaņojumi gan ar pašvaldībām, gan dažādām institūcijām.
Par šķīvīšiem runājot, Latvijā tos vairs neražo un nāksies izvēlēties importa ražojumus, taču jārēķinās, ka tie būs krietni dārgāki. Somijā, Itālijā vai citās Eiropas valstīs ražotie šķīvīši ir divas trīs reizes dārgāki. Vai mēs varēsim izmantot Krievijā ražotos šķīvīšus, pagaidām nav zināms. Jāgaida, kad tie parādīsies tirgū, varēsim vērtēt kvalitāti, cenu.
Šobrīd ir vasara, tāpēc arī klusums saistībā ar likumdevēju aktivitātēm. Satraukumu radīja informācija par gaidāmajām izmaiņām Būvniecības likumā – jebkurai būvei, kas augstāka par 1,6 metriem, nepieciešams būvvaldes saskaņojums un jāsaņem būvatļauja, vajadzīgs arī projekts un kas tik vēl ne. Tas nozīmē, ka jebkuram stacionārajam medību tornim arī šie saskaņojumi un dokumenti būs vajadzīgi. Tāpat jebkurai būdiņai bērnu spēļlaukumā, jebkurai sausajai tualetei laukos un siltumnīcai dārzā! Tas ir kārtējais ierēdņu murgs. Tas ir vājprāts, citādi to nevar nosaukt. Jāsaka, šī valdība jūk prātā – kārtējo reizi kāds vēlas uzsildīties uz visas tautas rēķina un likt par kaut ko samaksāt. Kad šis dokuments tiks virzīts tālāk, mums nāksies pret to ļoti nopietni iestāties.
Tāpat medniekiem vajadzētu nopietnāk pievērsties bukiem un buku svilpītēm. Sākas buku riests, un labākie eksemplāri, kuri nodevuši savu ģenētisko materiālu tālāk, ir medījami. Pēdējās ziemas bijušas labvēlīgas un trofeju kvalitātei jābūt augstai. Zinu, daudzi mednieki pievērsušies stirnāžu selekcijai un gaida riesta noslēgumu. Tāpat postījumu vietās jau jūlija vidū varēja sākt staltbriežu govju un teļu medības. Katram kolektīvam šī nepieciešamība, protams, jāizvērtē individuāli. Kur tas nepieciešams, jārīkojas, lai samazinātu postījumus. Jāsaprot, ka tas nav uzspiests pasākums, bet iespēja. Sākās arī vilku medību sezona, un aktīvi bija sarosījušies vilku aizstāvji. Kā tas virzīsies tālāk – redzēsim. Katrā gadījumā vilku populācija ir stabila un augoša un jāturpina apmedīt. Iespējams, jāpārskata vilku nomedīšanas apjomi Latgalē, kur līdzās vietējai populācijai jūtamu ietekmi atstāj no Krievijas un Baltkrievijas ienākušie vilki. Tie gan ir ikdienas jautājumi, kas vietējiem medniekiem jārisina kopā ar Valsts meža dienestu.”
