Turpinājām meklēt risinājumu pārnadžu radīto postījumu ierobežošanai un lai sakārtotu un optimizētu procedūras, kas saistītas ar limitu noteikšanu un nomedīšanas atļauju izsniegšanu, skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Viena no idejām – elektroniskas lietotnes izveidošana, kurā vajadzēs elektroniski norakstīt nomedīšanas atļauju. Kāda šī lietotne būs, vai mēs izmantosim tādu, kāda jau tiek lietota Somijā, vai radīsim savu, atkarīgs no finansējuma un speciālistu vērtējuma. Pašlaik plānots, ka saglabāsim savilcējus, taču nevajadzēs rakstīt 3. pielikumu, bet par atļaujas izlietošanu ziņot nekavējoties elektroniski.
Mēs vēlētos kādu pilotprojektu atsevišķās vietās iedarbināt jau šosezon. Pēc tam ar nākamo sezonu varētu sākties pāreja uz jauno sistēmu. Iespējams, ne visiem tas patiks, būs iebildumi, taču tiem neredzu pamatu. Vienreiz ir jāizbeidz tas teātris, ko abas puses reizēm spēlē… Vieni pie galda noraksta atļaujas, otri izzīlē limitu pēc sava prāta. Labi ir tur, kur ir labi speciālisti un process ir optimizēts. Nevēlos nevienam neko pārmest, taču tieši cilvēciskais faktors spēlē lielāko lomu. Tā ir pieredze, izpratne, zināšanas. Taču statistikai jābūt sausai un neatkarīgai no cilvēciskā faktora.
Galvenais notikums – LATMA ar Lindas Dombrovskas rokām Namībijā saņēma Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) karogu un tiesības nākamgad rīkot CIC ģenerālo asambleju Rīgā. Asamblejas rīkošanā piedalīsies arī lietuviešu un igauņu kolēģi.
Tāpat ļoti aktuāls ir jautājums par zosu un citu migrējošo putnu radītajiem postījumiem. Zemnieku mērs ir pilns, un cilvēki vairs nevar izturēt zaudējumus, kas gadu gadiem ir bijuši jācieš. Beidzot jautājums aktualizēts, un mēģināsim panākt, lai cilvēkiem tiktu dotas iespējas izmatot plašākus līdzekļus sava īpašuma un biznesa aizsardzībai. Jau šobrīd nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) izsniegt atļaujas letālu metožu izmantošanai zosu populācijas atbaidīšanai.
Tas ir tikai pašas DAP uzstādījums un attieksme. Atrunas, ka nav informatīvo materiālu un statistikas, nav nopietns arguments. Ja vēlas palīdzēt iedzīvotājiem, vajadzīgos dokumentus var radīt un iesniegt Eiropas Komisijai. Ja nevēlas, tad gan tiek meklēti dažādi iegansti.
Diemžēl tieši šāda ir DAP un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pozīcija – meklēt ieganstus atteikumiem. Atbildes cilvēkiem tiek sniegtas pēdējā likumā noteiktās kārtības dienā, es nezinu tādu likumdošanas aktu, kurā būtu noteikts, ka ierēdnim atbilde jāsniedz tieši 30. dienā. Ir dots maksimālais termiņš – līdz 30 dienām, taču ne tieši 30. dienā. Tas liecina par iestādes politiku. Bažas rada tas, ka nomainījusies DAP vadība, taču darbības stils palicis iepriekšējais… Tomēr es joprojām ceru uz sadarbību un veselo saprātu.
Mēs atbalstīsim zemniekus viņu iecerēs, neskatoties uz to, ka medniekiem zosu skaita regulēšana pavasarī būs papildu slogs un nevarēsim zemniekam pateikt: gani pats savas zosis, mēs varam tikai sestdien! Lauki būs jāsargā ik dienu. Mēs saprotam reālo situāciju un esam kopā ar lauku cilvēkiem.
Turpinās gatavošanās mednieku festivālam Minhauzens.Arī tas
prasa lielu enerģiju un atdevi. Priecē tas, ka jau pieteikušās pirmās komandas. Tas apliecina mednieku lielo aktivitāti un interesi.
Cik iespējams, līdzdarbojamies arī Ministru kabineta noteikumu tapšanā saistībā ar jauno Ieroču aprites likumu. Tiek pārstrādāti noteikumi, kas reglamentē šautuvju darbību, ieroču glabāšanu un transportēšanu, citās jomās, un tam visam jāseko līdzi.
Notiek limitu apspriešanas un izdales sapulces. Līdz šim par būtiskām domstarpībām šajā jomā neko neesmu dzirdējis. Valsts meža dienests ir aktivizējies, un viss norit, kā tas nepieciešams.
Uztrauc tas, ka sezonas kartes iegāde, ja to vēlas veikt elektroniski pats, ir sarežģīts un grūti saprotams process. Vieglāk ir tērēt laiku un apmeklēt mežniecību. Arī elektroniskajam iegādes procesam būtu jābūt vienkāršam un
saprotamam.
Vairāk lasiet žurnāla Medības jūnija numurā
