“LATMA piedalījās sanāksmē, ko organizēja biedrība “Zemnieku saeima”, lai ar Dabas aizsardzības pārvaldi vienotos par nosacījumiem, kādi jāizpilda, lai nākamajā pavasarī, izmantojot letālas metodes, būtu iespēja regulēt zosu skaitu un vienlaikus pasargāt lauksaimniecības kultūru sējumus no iznīcināšanas,” skaidro Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Radās iespaids, ka Dabas aizsardzības pārvalde, neskatoties uz iepriekš dotajiem solījumiem, nav darījusi nekā, lai problēmas risinājumu pavirzītu uz priekšu. Konstruktīvas rīcības vietā diemžēl tika meklēti attaisnojumi neizdarībai.
Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka šis jautājums tomēr ir jāsakārto, lai atļaujas lietot letālas sējumu aizsardzības metodes varētu saņemt laikus. Mednieki atbalsta lauksaimniekus un gatavi sniegt palīdzību, taču šādu zosu skaitu samazināšanu (ņemot vērā motivāciju) par medībām īsti dēvēt nevar.
LATMA pārstāvis tāpat piedalījās sanāksmē Iekšlietu ministrijā, kurā tika diskutēts par vairākiem jautājumiem saistībā ar ieroču apriti. LATMA saskata problēmu tajā, ka gadījumos, kad lieta attiecībā uz kādu mednieku tiek ierosināta, piemēram, par likumpārkāpumiem, kas neapdraud citas personas veselību, dzīvību vai drošību, pastāv risks, ka policija var apturēt viņa ieroča glabāšanas atļaujas darbību, neskatoties uz to, ka vaina vēl nav pierādīta.
Šādu gadījumu nav daudz, taču tādi ir konstatēti. Valsts policijas pārstāvji gan apgalvoja, ka katra lieta tiek izvērtēta un viņi rūpējas par to, lai stresa apstākļos cilvēks ar ieroci nekļūst par draudu sev un citiem. Šādi argumenti neiztur kritiku. Galu galā, ir nevainības prezumpcija un nav pieļaujams, ka ieroča glabāšanas atļauju aptur nepatiesa apvainojuma dēļ.
Tāpat Iekšlietu ministrijas ierēdņi uzsvēra, ka ierocis ir luksusa prece, pret ko iebilda Zemkopības ministrijas pārstāvji un LATMA – mednieki savu darbu kā amatieri veic sabiedrības interesēs, lai novērstu postījumus un draudus sabiedrībai, piemēram, epizootiju gadījumā. Šīm visām darbībām ierocis ir nepieciešamība. LATMA uzsvēra, ka nevēlas neko liberalizēt attiecībā uz tām personām, kuras ir notiesātas par likumpārkāpumiem.
Tāpat LATMA pārstāvis piedalījās seminārā Valsts meža dienesta darbiniekiem par medījamo lielo plēsēju populāciju monitoringa metožu uzlabošanas un papildināšanas iespējām.
Zinātnieki stāstīja par metodēm, kuras izmanto, lai uzskaitītu lielos plēsējus un noteiktu populācijas lielumu. Tāpat stāstīja par ar tām saistītajām problēmām un par to, kas un kā tiek ziņots Eiropas Komisijai.
Problēma ir tajā, ka pašlaik zinātnieki rekomendē samazināt nomedījamo lūšu limitu uz pusi. Taču dīvainākais ir tas, ka par to vispirms netika informētas nozarē iesaistītās puses, bet plašsaziņas līdzekļi.
Konkrēts pamatojums, kāpēc šāda vēlme izteikta, seminārā tā arī neizskanēja.
Limita apspriešanas sanāksmēs noteikti prasīsim ļoti stingru un konkrētu argumentāciju vēlmei samazināt limitu. Tai jābūt pamatotai ar faktiem, nevis emocijām un pieņēmumiem.
Latvijas Mednieku asociācija kā vienīgais pārstāvis no Latvijas, kā arī no FACE (Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija) tika uzaicināta piedalīties daudznozaru projektā Defend, ko finansē Eiropas Komisija. Tā mērķis ir pētīt un apkarot Āfrikas cūku mēri (ĀCM) un nodulāro dermatītu (bīstamu infekcijas slimību govīm, kazām un vairākām savvaļas dzīvnieku sugām).
Galvenais uzdevums – atrast vakcīnu, īpaši pret ĀCM. Pateicoties LATMA darbībai šajā jomā, tā ir vienīgā mednieku organizācija, kas piesaistīta līdzdarboties šāda mēroga projektā. Tā ietvaros strādājošie zinātnieki ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret medniekiem, vēlas sadarbojoties iegūt pētījumiem nepieciešamo informāciju un zināšanas.
Projekts ilgst jau pusotra gada, kopējais tā darbības laiks – pieci gadi. Gan zinātnieki, gan mednieki un lauksaimnieki cer, ka galarezultāts būs praksē lietojams risinājums pret ĀCM.
Satraukumu rada arī policijas amatpersonu mēģinājumi traktēt likuma normu, kas regulē atļaujas izsniegšanu medībās izmantot ieroci 16 gadus sasniegušajām personām, kas nokārtojušas visus pārbaudījumus. Likumsargi pieprasa abu vecāku parakstītas atļaujas, kas rada problēmas nepilnajās ģimenēs un dod iespēju vecākiem manipulēt vienam ar otru, jaunieti atstājot ķīlnieka lomā. Abu vecāku atļauja nepieciešama vien tad, ja bērns izbrauc no Eiropas Savienības, nevis tad, ja bērns vēlas kopā ar vienu no vecākiem iet medībās!”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
