Ažiotāža lūšu sakarā
“Mani pārsteidz situācija, kas šobrīd izveidojusies ap lūšiem. Sacelta liela ažiotāža, kas, visticamāk, kādam ir izdevīga,” teic Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Masu medijos izskanējušos dažādu piemeklētu anekdošu stāstītāju apgalvojumus, ka lūšu medības Latvijā negatīvi ietekmējot šo kaķveidīgo plēsēju populāciju Lietuvā un Igaunijā, nekādā gadījumā nedrīkst saukt par pētījumiem. Tas ir absolūts murgs! Pētījumi ir tad, kad datus iegūst zinātnieki ar zinātniskām metodēm, nevis kādus apgalvojumus izsaka radikālu sabiedrisko organizāciju pārstāvji vai kādu organizāciju sabiedrisko attiecību speciālisti.
Igaunijas piemērs cita starpā ir ideāls piemērs ne tikai Eiropai, bet visai pasaulei, kā nevajag darīt! Viņi dažos gados sabojāja un praktiski iznīcināja savu lūšu populāciju. Tāpēc šīs valsts dabas aizstāvju organizāciju pārstāvji var darīt visu ko citu, tikai ne stāstīt pārējiem, kā pareizi jādzīvo un jāapsaimnieko aizsargājamu dzīvnieku populācijas.
Mežsaimniecības “eksperti”
Tāpat ļoti aktuāli ir tas, ka turpinās uzbrukumi visai mežsaimniecības sistēmai kā tādai. Gan dabas draugu organizācijas, gan kultūras darbinieki nāk klajā ar paziņojumiem par to, kas un kā mežā būtu jādara, paziņo par dažādām parakstu vākšanas akcijām.
Skumji, ja cilvēki izsakās par lietām, kuru darbības mehānisms viņiem ir svešs. Traģiski, ja šādi izteikumi un nepatiesi apgalvojumi tiek ņemti vērā. Es, piemēram, nezinu, cik Akurāteres kundze ir zinoša mežsaimniecībā… Cilvēkam jādarbojas jomās, kurās viņš ir kompetents un zinošs, nevis jāmāca mežkopjiem, kā viņiem dzīvot. Izskanējušie spriedelējumie par mežsaimniecību Latvijā un medībām tajā skaitā liecina par to, ka šie cilvēki vai nu ir kāda sakūdīti, vai apzināti nolēmuši kaitēt Latvijas tautsaimniecībai, tās attīstībai.
Mežs, kad tas ir izaudzis, dod ražu, ko iegūst, kokus nocērtot. Kāpēc neviens nerīko protesta akcijas, kad pļauj kviešus un rudzus? Lauks šajā brīdī arī ir skaists… Ja labību nenovāc, tā sapūst. Ar kokiem ir tas pats.
Par sezonas kartēm un ne tikai..
Plašu rezonansi radīja informācija par paredzēto maksas palielināšanu par mednieka sezonas karti un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas atļaujām. Mēs esam kategoriski pret šādu ieceri, tai nav nekāda ekonomiskā pamatojuma!
Tāpat vēlos publiski noliegt visus izskanējušos apgalvojumus, ka Latvijas Mednieku asociācija jel kādā veidā būtu ieinteresēta šo maksājumu paaugstināšanā. Absolūti ne! Mēs esam politiski korekti un šo jautājumu mēģinām risināt politiski korekti.
Mēs neatbalstām iniciatīvu par cenu celšanu vēl jo vairāk tāpēc, ka nauda, kas nonāk Medību saimniecības attīstības fondā, tiek daudzus gadus nozagta. Mednieki saņem tikai 35 procentus no samaksātā, lai gan likums nosaka, ka jāsaņem visi 100 procenti.
Šī naudas piesavināšanās neļauj veikt pietiekami apjomīgu mednieku tālākizglītošanu un, var teikt, veicina arī nelaimes gadījumus. Tāpat pienācīgi netiek attīstīta medību saimniecība kā tāda. Līdz ar to politiķi, kuri neļauj mednieku samaksātajai naudai nonākt tur, kur tai būtu jānonāk, ir līdzvainīgi notiekošajos nelaimes gadījumos.
Nepamatoti un nesamērīgi palielinot cenas, radīsies vēl vairākas būtiskas problēmas. Mednieki, nespējot samaksāt, medīs mazāk, no savvaļas dzīvnieku postījumiem ievērojami cietīs mežsaimniecība un lauksaimniecība. Cilvēka dabu jau neviens nav mainījis. Līdz šim bija problēmas klubos, kur par savilcējiem prasīja naudu (nespējot samaksāt, ar vienu savilcēju centās nomedīt vairākus dzīvniekus), nu šādas pašas problēmas, paceļot cenas, būs visā Latvijā, visos klubos. Cilvēki sāks izvairīties no savilcēju iegādes, un tur vairs nepalīdzēs ne zāles, ne plāksteri. Tiks staipīti garie savilcēji un rakstīti neskaitāmi 3. pielikumi vienam un tam pašam savilcējam. Valsts zaudēs kontroli pār mežā notiekošo.
Vēl kāda satraucoša ziņa – izskan aicinājumi jauniem cilvēkiem noteikt papildu ierobežojumus vītņstobra medību ieroča iegādei. Esmu kategoriski pret to.
Skandināvijas valstīs, piemēram, šādu ierobežojumu nav un nav arī problēmu. Ja pastāv kādas problēmas ar drošības tehniku, tad tās ir tieši tā sauktajiem pieredzējušākajiem medniekiem, kuri domā, ka visu zina un visu prot. Tas, ka medniekam ir 40 gadu stāžs, bet viņš pa šo laiku 15 reizes bijis medībās, uz gudrību un pieredzi nenorāda. Lai rīkotos ar ieroci, ir regulāri jātrenējas. To dara tieši gados jaunie mednieki. Diemžēl arī visi nelaimes gadījumi notiek nevis jauno mednieku, bet tieši pieredzējušo mednieku vidē…
Biju aizbraucis uz medību piedāvājumu izstādi ASV, Dalasā, kur arī bija iespēja stāstīt par to, kas medību jomā notiek Latvijā. Esot ASV un runājoties ar cilvēkiem, nācu pie secinājuma, ka Porziņģis Latvijas tēla reklamēšanai pasaulē ir izdarījis vairāk, nekā divas pēdējās valdības kopā ņemot…”
