Šī gada jūnija sākumā Zemgalē, netālu no Tērvetes, pirmo reizi novērota koku kaitēkļa Zeltvēdera mūķenes (1.attēls) (Euproctis chrysorrhoea) savairošanās. Zeltvēdera mūķene ir Latvijas faunas sastāvdaļa, taču līdz šim tā nekad nebija savairojusies masveidā. Šīs kukaiņu sugas dabiskais izplatības areāls ietver Eiropu, Āfrikas ziemeļu daļu un tuvos austrumus. Kaitēklis ne tikai apgrauž daudzu lapu koku lapas, bet apdraud arī cilvēku veselību, jo matiņi, kas klāj kāpuru, satur toksīnu, kas kairina ādu.
Šobrīd ir svarīgi apzināt šī kaitēkļa savairošanās apmēru.
Latvijas iedzīvotāji tiek lūgti ziņot par kaitēkļa novērojumiem
Ziņas var sniegt:
Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vecākajiem ekspertiem –
– Oskars Zaļkalns – tālr. 26188968;
e-pasts: oskars.zalkalns@vmd.gov.lv
– Vasīlijs Kolačs – tālr. 29441040;
e-pasts: vasilijs.kolacs@vmd.gov.lv
– Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava vadošajam pētniekam Agnim Šmitam – tālr. 26543584;
e-pasts: agnis.smits@silava.lv
Tauriņa kāpuru sedz kupls apmatojums. Kāpuri matiņus izmanto savai aizsardzībai, tos nometot. Šie matiņi ir ļoti sīki, asi un satur toksīnu, kas izraisa cilvēkam ādas un arī acu iekaisumu, bet cilvēkiem ar noslieci uz astmu var izraisīt nopietnus elpošanas traucējumus. Šie matiņi var saglabāties vidē pat vairākus gadus. Tie ir ļoti viegli un vējš tos var atkātoti pacelt gaisā.
Matiņu radītie izsitumi var parādīties nekavējoties saskaroties ar kāpuru matiņiem vai arī pēc vairākām stundām. Izsitumi var saglabāties no dažām stundām līdz vairākām nedēļām. Matiņus satur arī kāpuru veidotie satīklojumi, kāpuru austie kokoni, ko tie auž pirms iekūņošanās un nomestie apvalki, kāpuriem nomainot ādu. Tauriņu matiņi nav alerģiski. Parasti medicīniskā palīdzība ietver negatīvo simptomu (niezes) atvieglošanu. Lielākais risks no toksiskajiem matiņiem ir no maija sākuma līdz jūlija beigām. Papildus ar cilvēku veselību saistītajām problēmām, vairākus gadus ilgstošas savairošanās, var izraisīt arī koku nokalšanu.
Kāpurus var viegli atpazīt pēc divām oranžām (dažkārt dzeltenām vai sarkanām) kārpiņām kāpura aizmugurējā daļā (2. attēls). Šobrīd novērojami pieauguši kāpuri.
Informāciju apkopoja: Selva Šulce, tālr. 67210366, Valsts meža dienesta Preses sekretēre
Sīkāka informācija: Oskars Zaļkalns, tālr. 26188968, VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts
Avots: Valsts meža dienests
