Nesen kādā sociālā tīmekļa “Facebook” medību tematikai veltītā grupā tika ievietotas fotogrāfijas, kurās redzams leopards pie ēsmas. Bildes publicētas kā joks vai drīzāk, kā humoristiska mīkla un piesaistīja lielu uzmanību.
Attēlus medību platībās fiksējusi meža kamera. Augi melnbaltajās, nakts laikā uzņemtajās fotogrāfijās diez ko neatšķiras no Latvijas floras. Ņemot vērā to, ka Latvijā savvaļā ik pa laikam tiek novēroti mūsu platuma grādiem neraksturīgi dzīvnieki, piemēram, strausi vai kamieļi, ziņa par leopardu šķita gluži ticama. Tomēr ātri vien kāds atjautīgs grupas dalībnieks ievēroja, ka fotogrāfijās ir redzama tobrīd fiksētā gaisa temperatūra un norādīja, ka Latvijā, aprīļa naktī diez vai varētu būt +20 grādu. Ar to arī mīkla tika atminēta. Fotogrāfijas ir uzņemtas Āfrikā, Namībijā. Āfrikas bildes atmodina atmiņas. Diskutējot par leoparda fotogrāfijām un šo skaisto kaķveidīgo bioloģiju, medībām un sugas aizsardzību, kāds mednieks atgādināja, ka Latvijā reiz patiešām tika nomedīts leopards. Latvijas Mednieku asociācijas informatīvais izdevums “Jakts”, 2008. gadā publicēja rakstu par šīm medībām.
Mēs nedzīvojam Āfrikā, bet Liepupes maliņā
Kad vēl cilvēks nebija izšauts kosmosā, kaut kur ap 1960. gadu, Liepupē jau medīja leopardus. Mans sarunu biedrs Mārtiņš stāsta: ”Nu, tu zini, tas bija sen, bet es atceros, ka tas notika 1. aprīlī, nu tajā smieklu dienā. No rīta uzzinu, ka vecās katlumājas kurinātājam aiznests suns. Aizejam apskatīt vietu, kur tas noticis, atrodam lūša pēdas, bet no suņa nekas nav palicis pāri. Pie manis pienāk viens skolas puika un saka: ”Mārtiņonkul, tam zvēram bija gara aste, tas nebija lūsis.” Bet ko nu bērns var saprast no meža zvēriem! Mēģinu sazvanīt medniekus, bet tas nav viegli, jo visi domā, ka nesu viņus cauri. Beidzot izdodas sapulcināt medniekus pie pēdām, kur visi nolemj, ka dzīvnieks tik tiešām ir lūsis un var sākties medības. Sāk dzīt, pēkšņi šāviens, tad otrs. Šāvējs ir mednieks, kurš nav izcēlies ar vērā ņemamiem rezultātiem medībās. Kaķis vārtās pa zemi, cits mednieks no Limbažiem piešauj zvēru un kā pēdējā, nāvējošā šāviena darītājs, pretendē uz trofejas godu. Pienākot pie dzīvnieka izbrīns ir liels, nomedīts ir visīstākais leopards. Pa četriem, knapi iznesam no meža, klāt ir arī Rīgas kungi, kuri sāk stāstīt, ka esot vajadzējis zvēru noķert dzīvu, jo tas izmucis no Grodņas zooloģiskā dārza. Nomedīto leopardu atdeva Rīgas Dabas muzejam, kur to var apskatīt vēl šodien. Liepupē tas bija dzīvojis apmēram 2 – 3 gadus, jo vecais mežsargs, nu, tu jau viņu zini, viņš mīl šad tad paniekoties ar brandavīnu, teica: ”Veči, es vairākas reizes redzēju lūsi ar garu asti,” – bet veči smējās: ”Nu, kad viņam izaugs arī ragi, tad mēs iesim medībās.”
Sīkākas ziņas par šo gadījumu ir Rīgas Dabas muzejā un Ķirbižu Meža muzejā.
Leopards Namībijā
