Kāpēc tieši Latvijā, un kāpēc kā centrālais partneris kopā ar Lietuvas un Igaunijas mednieku organizācijām izvēlēta Latvijas Mednieku asociācija (LATMA), stāsta tās valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Lai tas tā notiktu, jau ilgāku laiku ticis ieguldīts ļoti liels darbs. Konceptuāla saruna par šo jautājumu pagājušā gada septembrī notika ar Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) prezidentu Džordžu Amanu. Mēs teicām: kāpēc gan ne! Atbilde tika izvērtēta, un jāsaka liels paldies Lindai Dombrovskai, kura ļoti daudz panākusi ar savu darbību starptautiskajās organizācijās un radījusi pārliecību par to, ka Latvija tam ir gatava un spēs īstenot tik lielu pasākumu.
Šogad aprīlī Rīgā viesojās CIC prezidents Džordžs Amans un izpilddirektors Tamašs Margešs un jau konkrēti vienojāmies par asamblejas norisi. Viņi uz vietas novērtēja situāciju un nepieciešamo infrastruktūru pasākuma rīkošanai. Tas ilgs trīs dienas, un tajā piedalīsies ap 500 dalībnieku no vairāk nekā 80 pasaules valstīm. Vienošanās protokolu parakstīja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mednieku organizācijas, no vienas puses, un CIC, no otras.
LATMA un CIC sadarbība ir sākusies jau krietni sen, un par to jāsaka liels paldies mūsu veterāniem – Jānim Censonim un nu jau aizsaulē aizgājušajam Jānim Zommeram.
Sadarbība notikusi brīžiem vairāk, brīžiem mazāk. Tā vairāk bijusi saistīta tieši ar trofeju vērtēšanu – mēs izmantojam CIC trofeju vērtēšanas sistēmu, tādu pašu kā lielākajā daļā Eiropas valstu. Nekad neesam bijuši malā stāvētāji un pēc iespējas iesaistījāmies arī citu jautājumu risināšanā.
Sadarbību aktivizēja arī Āfrikas cūku mēris, kas diemžēl skāris daļu Eiropas valstu.
Ar Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federāciju (FACE) mēs sadarbojamies vadības līmenī, bet ar CIC tās vairāk ir partnerattiecības. Taču tās vienmēr bijušas labas. Nākotnē ceram uz vēl ciešāku sadarbību.
Par to, kādu artavu sniegs Lietuvas un Igaunijas mednieku organizācijas, pagaidām runāt pāragri. Ir iezīmēts lielais pasākuma rāmis, un, kad plānosim sīkāk, būs zināms, kādu palīdzību vajadzēs.
Lai arī asambleju pamatā sponsorē CIC, būs nepieciešams arī pašu finansējums – kaut vai sevis prezentēšanai.
Bijusi saruna arī ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš pauda politisko atbalstu un neizslēdza iespēju palīdzēt citādi. Tāpat ir izteikts viedoklis, ka tiks sagatavota vienošanās, ka arī Latvijas valsts kļūst par CIC biedru, līdzīgi kā to ir izdarījušas daudzas citas Eiropas valstis.
CIC ģenerālā asambleja Rīgā noteikti veicinās Latvijas atpazīstamību pasaulē un pacels mūs jaunā starptautiskā līmenī. Ir svarīgi, lai mūs atpazīst, pieaicina dažādu jautājumu risināšanā. Tad nav jāpiedzīvo pārsteigumi, stājoties spēkā starptautiskiem nolīgumiem.”
