Komandantstunda svētku dienās, pārvietošanās aizliegums, atsevišķu preču tirdzniecības apturēšana, apmeklētāju skaita ierobežošana iestādēs, pastā un veikalos, masku valkāšana, attālinātās mācības, publisko un sporta pasākumu aizliegums, un, visbeidzot arī medību rīkošanas ierobežojumu un pārvietošanās aizliegums starp pašvaldībām. COVID-19 pandēmijas apturēšanai ieviestie ierobežojumi ir skāruši teju visu pasauli, tai skaitā arī Eiropu un Baltijas valstis.
Latvijā
Katras valsts valdība un atbildīgās institūcijas rīkojas, atbilstoši situācijai veselības aprūpē un COVID-19 izplatības līmenim – pozitīvo gadījumu īpatsvaram testēto pacientu vidū. Pārvietošanās un pasākumu rīkošanas ierobežojumi ir skāruši visas cilvēka dzīves jomas. Tomēr, par spīti visam, vairumā nozaru darbs turpinās.
Medības ir saimnieciskais pakalpojums, ko mednieki sniedz valstij, lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un zemes īpašniekiem. Tātad, darbs. Šo definīciju Zemkopības ministrija apstiprināja savā relīzē pagājušā gada 29. oktobrī. Savukārt, mednieks ir oficiāli atzīta profesija, kas minēta Labklājības ministrija izdotajā profesiju klasifikatorā.
Abi šie apstākļi, kā arī medījamo dzīvnieku populācijas nepārtrauktās kontroles lielā nozīme tautsaimniecībā, daļēji pasargāja medības Latvijā no tūlītējām COVID-19 ierobežojumu ieviešanas sekām.
Kā jebkura darba veicējiem, medniekiem ir jāievēro visas koronovīrusa izplatības ierobežošanas prasības. Sākoties dzinējmedību sezonai, īpaši tika definētas uzvedības normas medību laikā un ārpus tām.
30. oktobrī Krīzes vadības koordinācijas grupas sanāksmē secināts, ka saimniecisks pakalpojums ir medību process no tā uzsākšanas līdz medījuma pirmapstrādes beigām. Aktivitātes, ko veic mednieki ārpus medību procesa, pakļaujas vispārējam normatīvam regulējumam COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Tika noteikts, ka medībās var piedalīties ne vairāk kā 300 cilvēku, bet ārpus medību procesa laikā telpās vienlaikus drīkstēs atrasties līdz 10 cilvēkiem. Un ir jāvalkā maskas.
Ņemot vērā kopējo situāciju un draudus, daļa mednieku kolektīvu Latvijā pēc pašu ierosmes pārtrauca dzinējmedību rīkošanu, taču daļa turpināja darbu ierastajā režīmā, protams, ievērojot drošības prasības un pulcēšanās ierobežojumus.
21. decembrī dzinējmedību rīkošana tika apturēta. Līdz turpmākajam rīkojumam Latvijā drīkst medīt individuāli.
Lietuvā
Kaimiņvalstī dzinējmedībību aizliegums netika izsludināts. Varas iestādes rada šim jautājumam alternatīvu risinājumu. Tika pasludināts, ka medībās kopā drīkst doties tikai divi mednieki, līdz ar to vairs nebija runas par dzinējmedību rīkošanu kā tādu.
17. decembrī medības Lietuvā gandrīz tika aizliegtas pilnībā, taču 18. decembrī, pakļaujoties argumentētiem mednieku organizāciju ierosinājumiem, Lietuvas Valsts policija savā mājas lapā paziņoja, ka medībās drīkst doties viens cilvēks un tām jānotiek viņa dzīvesvietas pašvaldības teritorijā.
Vissāpīgāk tas skar lielpilsētās dzīvojošos medniekus. Saskaņā ar Lietuvas administratīvo sadalījumu lielajām pilsētām nav savu rajonu vai novadu un tas nozīmē, ka Viļņas, Kauņas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji nevar medīt – pilsētās medības nav atļautas.
“Ieviešot šo ierobežojumu, valdība nostādīja mūs ļoti neviennozīmīgā situācijā. Pirmkārt, mēs esam samaksājuši valstij ikgadējo nodevu par medījamo resursu izmantošanu (šī summa var sasniegt pat vairākus tūkstošus gadā vienam kolektīvam) un neko nesaņemam. Otrkārt, ir jāveic medījamo dzīvnieku uzskaite pēc pēdām un jāiesniedz dati, citādi nebūs iespējams noteikt nākamās sezonas limitus. Treškārt, šī gada limiti netiks izpildīti un, kas lauksaimniekiem un mežsaimniekiem maksās kompensācijas par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem?” vaicāja Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrības (LMŽD) sabiedrisko attiecību speciālist Karolis Girulis.
Četras lielākās mednieku organizācijas: LMŽD, Lietuvas Mednieku biedrība, Mednieku savienība Gamta (Daba) un Sūduvas Mednieku savienība Vides ministrijai nosūtīja vēstuli, kurā līdz rast risinājumu.
Ceturtdien, 7. janvārī plānota Lietuvas valdības darba grupas sanāksme, kurā tik izskatīts Mednieku organizāciju un Vides ministrijas ierosinājums atļaut medniekiem pārvietoties starp pašvaldībām un pildīt savus pienākumus.
Igaunijā
Savukārt Igaunijā situācija kardināli atšķiras no situācijas pārējās divās Baltijas valstīs. Kā telefonsarunā skaidroja Igaunijas Mednieku savienības izpilddirektors Tonis Korts, ka pagaidām Igaunijā medības notiek ierastā kārtībā:
“Atceltas tika visas lielās medības, kas paredzēja kādu īpašu programmu un mielastu pēc tam. Tomēr dzinējmedības un individuālās medības pašlaik notiek ierastā režīmā. Sāremā gan spēkā ir aicinājums nedoties medībās uz salu no pārējās Igaunijas teritorijas. Protams, mēs aicinām medniekus ievērot drošību, medībās pārvietoties katram ar savu automašīnu, valkāt maskas, dezinficēt rokas, nerīkot pasākumus. Jāsaka arī, ka pašlaik Igaunijā pēc divu gadu pārtraukuma konstatēti trīs jauni Āfrikas cūku mēra perēkļi trīs dažādās vietās. Konstatēts aktīvs vīruss, un neviens, pat zinātnieki nevar izskaidrot, no kurienes tas atkal uzradies,” tā Tonis Korts.
Jānorāda arī, ka COVID-19 izplatības ziņā situācija Igaunijā ir krietni vien labāka. Raksta tapšanas laikā Igaunijā fiksēti 29950 saslimšanas gadījumi un 258 nāves gadījumi, kas saistīti ar COVID-19, Lietuvā tie ir 149497 saslimšanas un 1704 nāves gadījumi, bet Latvijā attiecīgi 43118 un 692 gadījumi (saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem).
Lasi un abonē žurnālu Medības!
