Lūšu medības Latvijā negatīvi ietekmējot šo kaķveidīgo plēsēju populāciju Lietuvā un Igaunijā, tāds viedoklis izskanējis masu medijos. Kaimiņvalstu eksperti paužot bažas par mūsu medību limita ietekmi, tādu viedokli Latvijas medijos pauduši Igaunijas Dabas aģentūras pārstāvis Valdo Jahilo un Lietuvas dabas aizsardzības biedrības “Baltijas vilks” eksperts Vaids Bali.
Igaunijas Mednieku savienības vadītājs intervijā portālam “LA.lv” un arī organizācijas mājas lapā uzsvēra: viedoklis, ka medības Latvijā negatīvi ietekmētu Igaunijas lūšus, nav balstīts zinātniskos faktos, kā arī piebilda, ka viņiem nav absolūti nekādu pretenziju pret Latvijas lūšu populācijas apsaimniekošanas sistēmu. Vienlaikus Lietuvas valsts iestāžu speciālistiem un pētniekiem ir savs viedoklis un pat dati, kas kļuvuši par pamatu nule tapušajam nacionālajam ziņojumam par lūšu populācijas stāvokli, kas nosūtīts Eiropas Komisijai. Arī Lietuvas pārstāvji ir neizpratnē par viedokli, ka medības Latvijā apdraudot lūšus Lietuvā.
Sazinoties ar mūsu dienvidu kaimiņvalsts Vides ministrijas pakļautībā esošā Lietuvas Valsts aizsargājamo teritoriju dienesta (LVATD) vadību, noskaidrojās, ka situācija ir diametrāli pretēja paustajām bažām. Lietuvas lūšu populācija palielinās. Lēni, bet palielinās. Saskaņā ar nacionālo ziņojumu no 2007. līdz 2018. gadam lūšu skaits Lietuvā ir pieaudzis no 30–40 līdz aptuveni 150 īpatņiem.
Lūšu populācijas monitoringu Lietuvā veic reizi trīs gados, skaitot pēdas sniegā un piefiksējot citas klātbūtnes liecības. Savukārt medniekiem ir uzdots katru gadu uzskaitīt visus medījamos dzīvniekus, plus lūšus un sumbrus. To dara vienas diennakts ietvaros, konkrētā valsts apstiprinātā maršrutā, katra kluba platībās, laika posmā no februāra sākuma līdz marta beigām. Tā kā pēdējos trīs gadus sniega apstākļi nebija pietiekami labi, pilnvērtīgu uzskaites rezultātu nav. Ņemot vērā šos apstākļus, Lietuvā pirms trīs gadiem tika izstrādāta jauna papildu uzskaites sistēma, kas ietver mednieku, mežsaimnieku, iedzīvotāju un citu interesentu novērojumus, medību kameru fotoattēlus un citus resursus, kas ļauj spriest par lielo plēsēju, tostarp lūšu, skaitu un izplatību.
Aptuveni 150 lūšu apdzīvo visu valsts teritoriju, to klātbūtne ir fiksēta Latvijas pierobežā, Biržu rajonā. Tomēr, kā sacīja dienesta bioloģiskās daudzveidības vecākais speciālists Remigijs Uzdrs, dienestam un ministrijai nav datu par to, ka Latvijā atļautās lūšu medības ietekmētu šo plēsēju populācijas stāvokli Lietuvā.
Remigijs Uzdrs norādīja, ka lūšu populācijas stāvoklis kopumā Lietuvā pagaidām vērtējams kā nelabvēlīgs. Taču galvenais lūšu populācijas bieds ir nevis Latvijas mednieki vai pat vietējie malumednieki, bet gan piemērotu dzīvotņu vietu trūkums. Lietuva ir tikai nedaudz lielāka par mūsu valsti, bet tur mežu ir mazāk. Latvijā 52% teritorijas klāj meži, bet Lietuvā 33%. Meži tur krietni vien fragmentētāki nekā pie mums. Savukārt kaķim ir nepieciešamas lielas vienlaidu meža teritorijas, lai populācija plauktu. Gluši tā, kā tas ir Latvijā. Piemēram, Zemgalē lūšu ir daudz mazāk nekā tur, kur ir lieli mežu masīvi.
Lietuvas Vides ministrijas dabas aizsardzības un mežu politikas nodaļas vecākais padomnieks Alģirds Klimavičs uzskaita faktorus, kas patiesībā apdraud lūšu populāciju Lietuvā un jebkurā citā valstī, kur šie plēsēji mīt.
Pirmkārt, iekšsugas attiecības un mijiedarbība populācijas iekšienē, kas ietver konkurenci par barības resursiem un teritoriju, kā arī infekciju izplatību. Šie ir vieni no svarīgākajiem un nopietnākajiem lūšu populācijas attīstības traucēkļiem. Jāņem vērā, ka viss nosauktais ir dabiskas parādības, taču tās saasinās cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē.
Otrkārt, ir ļoti intensīva mežizstrāde, kas nozīmē vienlaidu kailcirtes, veco mežu platības samazināšanos, monokultūru mežu ieviešanu, kokmateriālu pārvadāšanu, tehnikas un ļaužu pastāvīgu klātbūtni mežā, kas ļoti negatīvi ietekmē lūšus, faktiski iznīcinot viņu dzīves vidi un mainot ieradumus. Protams, lūšu dēļ vien mežizstrādi nedrīkst aizliegt, bet šis faktors ir jāņem vērā, pirms uzbrūk medniekiem.
Trešais un ceturtais faktors ir saistīts ar urbānās vides vai lauku cilvēku dzīvi – ar sportu, tūrismu, izklaidēm un atpūtu dabā un malumedībām. Par pirmajiem trīs faktoriem viss ir skaidrs. Veselīgs dzīvesveids un aktivitātes dabā kļūst jo gadu, jo populārākas. Savukārt par nelikumīgu lūšu nomedīšanu Lietuvā aptuveni desmit gadu laikā ziņots tikai dažas reizes un pēdējais gadījums bija 2018. gadā, kad divi robežsargi tika pieķerti ar diviem nelikumīgi nomedītiem lūšiem. Tas noticis Lazdiju rajonā netālu no Polijas robežas.
Alģirds Klimavičs atzina, ka nav nekādu pierādījumu vai indikāciju, ka Latvijā atļautās lūšu medības jebkādā veidā ietekmētu Lietuvas populāciju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šajā jautājumā nedrīkst būt nekādu spekulāciju un izdomājumu par iemesliem, kāpēc lūšu skaits nepalielinās tik strauji, kā to gribētos. “Esmu dziļi pārliecināts, lai noskaidrotu patieso situāciju un mēģinātu kaut kā novērst lūšiem negatīvos faktorus, nepieciešams nopietns zinātniskais pētījums ar konkrētiem pierādījumiem,” sacīja Alģirds Klimavičs.
