Žurnāla lasītāja Vineta dalās pieredzē par savu pirmo, nervus stindzinošo pieredzi ar vilku 1989. gadā: “Vēlā nakts stundā, ar mammu ejot uz kūti apraudzīt lopiņus, pie pašas kūts mums uzbruka vilks. Man iekoda rokā un uzreiz pēc tam lēca mammai pie rīkles. Mamma, mēģinot paglābt mūs abas no draudīgā uzbrukuma, centās vilku atvairīt ar rokām, taču arī viņai diemžēl tika pārkosta plauksta un saskrāpētas krūtis. Atminos, ka kaut kā tikām kūtī, kur centāmies paslēpties un saprast, ko darīt tālāk. Tādu mobilo telefonu tajā laikā vēl nebija, savukārt līdz mājai, kur dzīvojām un kur atradās arī stacionārais telefons bija apmēram 200 metru. Atrodoties kūtī, meklējām kaut ko, kas nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt atvairīt vilku un izgatavojām imitētas lāpas. Pēc brīža kūtī ieradās arī citas slaucējas. Izstāstījām viņām notikušo, aizdedzām lāpas un skrējām mājās. Par laimi uz to brīdi vilku nemanīja. Neaceros kam mamma zvanīja pirmajam, tikai zinu to, ka zvanīja arī vietējiem medniekiem. Mednieks esot teicis, ja tas tiešām bijis vilks un slims ar trakumsērgu, tad viņš nekur tālu nebūs aizgājis.. Mednieki nekavējoties atbrauca uz notikuma vietu un gaidīja rītausmu. Tāpat arī konstatēja, ka vilks bija aizgājis atgūt spēkus pēc uzbrukuma fermas otrā pusē, kur apgūlies salmos. Austot rītam, kāds cits cilvēks, ejot savos ikdienas darbos fermā arī sastapās ar konkrētā vilka uzbrukumu. Mednieki nekavējoties reaģēja uz notikušo un raidīja šāvienus uz vilku līdz tas vairs nekustējās. Tajā pašā rītā mūs aizveda uz medpunktu, kur mūs sapotēja ar pirmo poti, kurai sekoja ilgāka palikšana slimnīcā un vēl vairāku pošu pārdzīvošana vēderā. Konkrētajam vilkam tika veikta arī ekspertīze, kurā secināts, ka vilks bija slims ar trakumsērgu. Šo šausminošo notikumu mūžam neaizmirsīšu.”
2022. gada 15. jūlijā sākās vilku medību sezona. Valsts meža dienests noteicis pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 280 dzīvnieku apmērā. Vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils, un medības to nepasliktina.
Gada sākumā tika informēts, ka pēdējo 20 gadu laikā vilku skaits Latvijā ir pieaudzis gandrīz divas reizes, turklāt Mežzinātnes institūta Silava pētnieks Jānis Ozoliņš vēstīja, ka nomedīšanas apjoma palielināšana līdz 300 īpatņiem uzbrukumu problēmu visticamāk neatrisinās un lopkopjiem turpmāk būs jāmeklē arī citas alternatīvas, kā pasargāt savus mājlopus no lielo plēsēju uzbrukumiem.
Tiesa gan situācija nav daudzsološa, jo, kā stāsta aitkopji, šīs alternatīvas ir dārgas, mazefektīvas un nenes cerētos rezultātus.
Vilks (Canis lupus) ir viena no visizpētītākajām medījamo dzīvnieku sugām Latvijā. Ik gadu Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” veic pētījumu “Lielo plēsēju populāciju stāvokļa izmaiņas medību ietekmē”, bet fona monitoringu populācijas stāvokļa novērtēšanas ietvaros nodrošina Valsts meža dienests.
Vilks pastaigājas mazdārziņā Ogres novadā. Aculiecinieka video
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
