Suns var pakārties kaklasiksnā. Lai aizķertos ar kaklasiksnu, vajadzīga īpaša apstākļu sakritība. Siksnai jābūt vaļīgai, zaram pareizajā leņķī un bez maziem atzariņiem. Protams, nekas nav neiespējams. Kāds pastāstīja par gadījumu Pāvilostas pusē, kur suns noslīka, jo aizķērās aiz saknes vai zara zem ūdens. Vieni mednieki saka, ka neko tādu nav dzirdējuši, citiem pašiem nācies saskarties. Takšu audzētājs un Latvijas Dzinējsuņu kluba prezidents Armands Cirsis atzīst, ka vairākas reizes savas dzīves laikā ir dzirdējis par suņiem, kas gājuši bojā, jo aizķērušies vai iesprūduši kaut kur kaklasiksnas dēļ. Tomēr viņš atzīst, ka mednieki liek suņiem kaklasiksnas ļoti negribīgi, bet liek, jo ir jāievēro noteikumi. GPS izsekotājus nu jau arī izmanto ļoti daudzi mednieki, jo šāda ierīce maksā daudz lētāk nekā labi apmācīts, strādājošs un mīlēts medību suns. Šādas ierīces liek pat takšiem un citiem suņiem, kuri medību laikā var ieinteresēties par alām. Jā, var iedomāties, ka tas traucē vēl vairāk nekā parastā ādas siksniņa, bet visi raidītāji, kas domāti izsekošanai, tiek veidoti aerodinamiski. Svarīgākais ir aizvilkt siksnu pietiekami cieši vai arī izmantot kaklasiksnu ar līplentes aizdari. Pirmajā variantā ir mazāka iespēja, ka suns aizķersies. Īpaši jau runājot par laikām un citām garspalvainām vai asspalvainām šķirnēm. Gludais suns ir lielākās briesmās, jo viņam nav vilnas, kurā kaklasiksnai iegrimt. Tādēļ siksniņai nav jābūt biezai un ir labi jāpieguļ. Otrajā variantā siksna ar līplenti vienkārši attaisīsies, ja suns kaut kur aizķersies. Turklāt parasti kaklasiksnas ar līplenti ir neonzaļas, oranžas, dzeltenas un, kā zināms, noteikumi prasa, lai suns medībās būtu apzīmēts ar spilgtas krāsas lenti. Uz šīm auduma kaklasiksnām arī var uzrakstīt saimnieka telefona numuru gadījumam, ja suns aizmaldās.
Starp citu, arī uz ādas siksnām noteikti jāliek plāksnīte ar saimnieka kontaktiem. Visādas kapsulas nav praktiskas, jo tās pazūd zibenīgi. Kopumā gadījumi, kad suns palicis mežā kaklasiksnas dēļ, ir retums. Daudz biežāk nācies dzirdēt par medību laikā nošautiem suņiem. Daļēji tas notiek cilvēku nemākulības vai ļauna azarta dēļ, daļēji tāpēc, ka suni ātrumā grūti atšķirt no zvēra. Ne velti medību noteikumos ir ieviests nosacījums, kas prasa suni apzīmēt ar spilgtas krāsas lenti. Vēl labāk ir lietot ne tikai kaklasiksnu, bet arī spilgtu vesti. Pastāv uzskats un daļa kinoloģijas teoriju to apstiprina, ka siksnu suns uztver kā saimnieka roku uz kakla. Noteikti daudzi ir ievērojuši, ka pēc kaklasiksnas noņemšanas suns sāk uzvesties citādi – daudz brīvāk, rotaļīgāk, mazāk klausa. Arī pats cilvēks bieži vien jūtas nedroši, jo ir zaudējis iespēju ātri saķert dzīvnieku un apturēt, un suns to sajūt momentā. Tātad kaut kādam apģērbam ir jābūt! Lieliska alternatīva kaklasiksnai ir iemaukti. Tie pieguļ suņa ķermenim, ļauj saglabāt saimniekam daļēju fizisku kontroli un, ja tie ir medībām paredzēti, tad noteikti būs spilgtā krāsā. Ejot pa pēdām vai dzenot dzīvnieku, iemaukti netraucē gaisa plūsmai suņa elpvados, jo ne mazākā mērā nesaspiež kaklu. Turklāt no iemauktiem suns var viegli atbrīvoties, ja tomēr kaut kur aizķersies.
Praktiski padomi. Pirmais asinspēdas meklēšanas treniņš
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
