Nu jau ir pagājuši aptuveni divpadsmit gadi, kopš Baltiju sasniedza Āfrikas cūku mēris (ĀCM). Vieni domāja, ka tas ir tas pats klasiskais cūku mēris un tūlīt pāries, citi – ka tas ir ārzemju cūkkopju sazvērestības rezultāts, vēl kāds, ka tas ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) plāns, kā iegūt Eiropas naudu un sabāzt to kaut kādās hipotētiskās kabatās. Patiesība izrādījās gana skarba. Mežacūku populācija ir sarukusi no 74 000 2014. gadā līdz – un tagad iedziļinieties skaitlī – 15 000 eksemplāru pagājušajā gadā. Ir skaidrs, ka šis cipars ir sāpīgs ikvienam medniekam, jo mežacūka vienmēr ir bijis un būs arī turpmāk iecienītākais medījums. Tam ir liela nozīmē medību saimniecībā un ne tikai Latvijā!
Visās valstīs, kur ĀCM ir parādījies, iestādes un mednieki apvienojās ar pētniekiem, lai atrastu efektīvākos ceļus, kā mazināt šīs kaites baiso ietekmi. Baltija bija frontes pirmajā līnijā, un mēs bijām tie, uz kuru piemēra citas valstis mācījās. Diemžēl mums neizdevās ierobežot vai pat izskaust šo slimību, kā tas paveicās citur Eiropā (Zviedrija, Beļģija, Čehija). Taču darbs turpinās gan zinātniskajās laboratorijās, gan laukā. Pētnieki pēta, mednieki medī, dažreiz apvienojot spēkus vai pienākumus.
Bet gana ar ievadu. Pētot situāciju ar ĀCM Lietuvā, kur žurnāls Medības arī tiek izdots, tikai lietuviski un lietuviešu auditorijai, palaimējās intervēt kaimiņvalsts Pārtikas un veterinārā dienesta galveno valsts veterinārārstu Vaidu Jonušaiti, kurš vienlaikus ir arī aizrautīgs mednieks. ĀCM pētīšana viņam ir sirdslieta divu iemeslu dēļ. Viņa aicinājums un vienlaikus darba uzdevums ir rūpēties par to, lai dzīvnieki neslimotu un populācijas būtu pēc iespējas veselīgākas. Otrs iemesls ir īpašā attieksme pret mežacūku kā medījamo dzīvnieku.
“Man mežacūku medības patīk vislabāk. Tās ir visinteresantākās, un pats dzīvnieks man šķiet ne tikai gudrs un drosmīgs, bet arī skaists un apbrīnas vērts,” jau pašā intervijas sākumā viņš teica.
Nakts dežūras, ķerot mežacūkas
Sākoties ĀCM epidēmijai, Lietuvas PVD iesāka vairākus projektus, kuros no paša sākuma piedalījās arī Vaids Jonušaitis. Turklāt ne kā kabineta teorētiķis, bet ar visu miesu, prātu un nerviem viņš iesaistījās mežacūku migrācijas, infekcijas izplatības ceļu un epidēmijas ierobežošanas izpētē.
Viens no interesantākajiem un rezultatīvākajiem projektiem bija dzīvnieku aprīkošana ar GPS kakla siksnām, kas deva ļoti daudz noderīgas informācijas par mežacūku pārvietošanos, attiecībām starp bariem. Uzvedību slimības skartajos rajonos un izdzīvošanu.
Viens no svarīgākajiem Āfrikas cūku mēra izplatības pētījumu projektiem bija mežacūku ķeršana un aprīkošana ar GPS kaklasiksnām. Mūsu sarunas biedrs aktīvi piedalījās arī šajā projektā.
Vairāk lasi žurnāla Medības aprīļa numurā.
Medību likums nav domāts tam, lai katrs medītu kā grib. “Šauj garām!” #331 epizode
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
