Aprīļa vidū Saldus novadā, netālu no Zaļenieku kapiem pie Kūdras ceļa, kāda mednieka meža kamerā fiksēts brūnais lācis. Šādi novērojumi Kurzemē joprojām nav ikdienišķi, tomēr tie arvien skaidrāk apliecina, ka lācis vairs nav tikai Latvijas austrumu un ziemeļu stāsts.
Pagaidām lāču klātbūtne Kurzemē vērtējama kā sporādiska, taču novērojumi kļūst biežāki. Tas saskan arī ar jaunākajiem monitoringa datiem, kas rāda, ka Latvijā lāču skaits turpina pieaugt un suga pakāpeniski nostiprina savu klātbūtni ārpus agrāk ierastā areāla.
Latvijā oficiāli ap 190 lāču, bet novērojumu skaits turpina augt
Saskaņā ar LVMI Silava pārskatu par lāču monitoringu 2025. gadā, dzīvnieku skaita vērtējums, kuri uzturējušies Latvijas teritorijā, ir ap 190 indivīdiem. Monitoringa autori secina, ka gan ziņoto novērojumu skaits, gan arī pats lāču skaits Latvijā turpina pieaugt.
Īpaši būtiski, ka kopš 2021. gada ir apstiprināti pierādījumi lāču vairošanās norisei Latvijā. 2025. gadā Latvijas teritorijā ziņoti 26 gadījumi, kuros novērotas lācenes ar vienu līdz četriem lācēniem, vidēji – 2,5 mazuļi. Vērtējot ziņojumu laiku un vietu, secināts, ka Latvijā 2025. gadā vairojušās vismaz 18 lācenes.
Tas vairs nav stāsts par atsevišķiem ienācējiem no kaimiņvalstīm. Lāču populācija Latvijā veidojas un nostiprinās.
Kur lāči Latvijā sastopami visbiežāk
Līdzšinējie monitoringa rezultāti rāda, ka visblīvāk lāči joprojām sastopami Latvijas ziemeļu un austrumu daļā. 2025. gadā lielākais lāču skaits novērots Viļķenes pagastā, Alojas pagastā, Ainažu pagastā, kā arī Lodes un Mētrienas pagastā.
Tieši tur populācija ir visstabilākā, un monitoringa dati liecina ne tikai par atsevišķu indivīdu klātbūtni, bet arī par vairošanos, regulāriem novērojumiem ābeļdārzos, dravu postījumiem un atkārtoti identificētiem indivīdiem.
Kas notiek Kurzemē
Lai gan lāču izplatības kodols joprojām ir Latvijas austrumos un ziemeļos, monitoringa pārskatā skaidri norādīts, ka lāči pakāpeniski virzās arī uz rietumiem. 2025. gadā no Kurzemes ziņota lāču klātbūtne sešos gadījumos, no tiem trīs ziņojumos bija norādīti priekšķepas pēdas izmēri.
Tas vēl nav daudz, taču pietiekami, lai secinātu, ka Kurzemē lācis vairs nav tikai nejauša sensācija. Tie ir reti, bet arvien biežāki viesi.
Tieši tādēļ monitoringa autori iesaka jau tuvākajā laikā paplašināt fona monitoringu arī Kurzemē, kā prioritāras teritorijas minot Slīteres Nacionālo parku, dabas liegumus Ances purvi un meži, Stiklu purvi un Raķupes ieleju. Tas nozīmē, ka arī zinātniskā līmenī tiek pieņemts, ka lāča ienākšana Kurzemē nav nejaušība, bet process, kam jāsāk sekot daudz sistemātiskāk.
Ko nozīmē šāds novērojums Saldus novadā
Lāča nofilmēšana Saldus pusē pati par sevi vēl nenozīmē, ka šajā teritorijā ir izveidojies stabils populācijas kodols. Taču tas ir svarīgs signāls. Pirmkārt, tas apliecina, ka lāči spēj pārvietoties ievērojamos attālumos un nonākt arī reģionos, kur agrāk tos praktiski nenovēroja. Otrkārt, tas parāda, cik nozīmīgi ir mednieku, mežsaimnieku un citu dabas lietotāju novērojumi.
Tieši šādi gadījumi ļauj savlaicīgi pamanīt izmaiņas sugas izplatībā.
Kāpēc svarīgi ziņot
Lāču monitoringa pārskatā vairākkārt uzsvērts, ka ļoti būtiska ir sabiedrības un īpaši to cilvēku iesaiste, kuri ikdienā atrodas mežā – mednieki, meža darbinieki, biškopji, robežsargi un citi. Liela nozīme ir ne tikai pašam novērojumam, bet arī tam, cik kvalitatīvi tas fiksēts.
Ja tiek atrastas lāča pēdas, īpaši svarīgi ir:
• norādīt precīzu vietu un datumu,
• fotografēt pazīmes,
• un, ja iespējams, izmērīt priekšķepas, nevis pakaļķepas nospiedumu.
Tieši šādas ziņas palīdz ne tikai dokumentēt lāča klātbūtni, bet arī daudz precīzāk izvērtēt populācijas struktūru un izplatību. Tādēļ par novērojumiem aicinām ziņot lietotnē Mednis, kuru var izmantot ne tikai mednieki.
Lācis Kurzemē vēl joprojām nav ikdiena, taču tas vairs nav arī ārkārtējs izņēmums. Saldus novadā nofilmētais dzīvnieks ir vēl viens apliecinājums tam, ka lāču klātbūtne Latvijā kļūst aizvien plašāka, bet novērojumu skaits – lielāks.
Līdzšinējie dati rāda, ka Latvijā lāču populācija pieaug, vairošanās notiek regulāri, un dzīvnieki pakāpeniski nostiprina savu klātbūtni arī jaunās teritorijās. Tas nozīmē, ka arī Kurzemē turpmāk ar lāču pēdām, video un nejaušiem novērojumiem nāksies rēķināties arvien biežāk.
Un tas savukārt nozīmē vienu – mednieku un citu meža cilvēku novērojumi kļūs tikai svarīgāki.
Nevajag krist panikā! Lācenes ar trim lācēniem un niknās, karojošās stirnas. Meža ziņas #29
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības aprīļa numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
