Medību tiesību nomas līgums. Dokuments, ar kuru medību tiesību īpašnieks nodod šīs tiesības medniekiem. Tieši šīs tiesības bieži vien ir strīda ābols, kas sabojā attiecības starp kaimiņos esošiem klubiem, zemes īpašniekiem un medniekiem. Īpašnieks reizēm vēlas pārtraukt līgumattiecības, bet vai tas vienmēr ir tik vienkārši?
Žurnāla Medībasmed redakcija saņēmusi kāda zemes īpašnieka vēstuli:
“Es esmu zemesgabala īpašnieks. Ar kaimiņu mednieku kolektīvu es noslēdzu līgumu 2016. gadā, bet mana līguma eksemplārā nav norādīts termiņš, līdz kuram šis līgums darbojas. Tur ir tukša vieta. Iespējams, ka eksemplārā, kuru paņēma sev mednieku kolektīvs un aizsūtīja uz Valsts meža dienestu, šis termiņš ir norādīts. Tagad es gribētu lauzt šo līgumu, bet līgumā ir rakstīts, ka lauzt šo līgumu mēs varam tikai abpusēji. Arī Valsts meža dienests atteica man vienpusēji lauzt šo līgumu. Sakiet, lūdzu, vai ir kāda iespēja lauzt šo līgumu? Liels paldies jau iepriekš!
P.S. Vēlos līgumu lauzt, jo mežacūkas un bebri veic postījumus, bet mednieki šajā sakarā neko nedara. Tāpat ir arī personīgi iemesli, kāpēc es negribu pagarināt līgumu ar šo kolektīvu.”
Komentējot situāciju, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis ir ļoti lakonisks:
“Medību līgums ir civiltiesisks darījums, kas izbeidzams atbilstoši līgumam vai likumam. Ja atbilstoši līgumam tas starp pusēm netiek lauzts, tad atliek prasības pieteikums tiesai.”
Kam jābūt līgumā
Medību tiesību nomas līgums ir nopietns juridisks dokuments. Ne velti šim jautājumam Medību noteikumos atvēlēta vesela nodaļa. Noteikumos rakstīts:
“Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs medību tiesības var nodot citai personai, noslēdzot rakstveida līgumu par medību tiesību nodošanu (turpmāk – medību līgums) zemes vienībā, kurai piešķirts kadastra apzīmējums, vai tās daļā, ja medību līgumā ir precīzi norādītas zemes vienības daļas robežas un tās kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. Medību tiesības vienlaikus var nodot tikai vienai personai. Medību līgumu slēdz uz termiņu, kas nav īsāks par vienu gadu.
Medību līgumā ietver vismaz šādas sastāvdaļas:
1. ziņas par personām, kas slēdz līgumu (fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, deklarētās dzīvesvietas adrese, juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese);
2. līguma priekšmetu – medību tiesības konkrētajā zemes vienībā vai tās daļā esošajās medību platībās, norādot zemes vienības kadastra apzīmējumu un īpašuma nosaukumu (izņemot informāciju par akciju sabiedrības Latvijas valsts meži valdījumā un īpašumā esošo zemi);
3. līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus, tai skaitā tiesības un pienākumus savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu novēršanai;
4. līguma darbības termiņu;
5. līguma izbeigšanas (laušanas) un termiņa pagarināšanas nosacījumus.
Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā, izņemot gadījumu, ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem.”
Reizēm mednieki, paredzot kādas problēmas nākotnē, apzināti neieraksta informāciju, kas būtiska, līgumu laužot. Tikpat slidenas ir frāzes pusēm vienojoties vai abpusēji vienojoties, neparedzēt kādai no pusēm iespēju vienpusēji atteikties no līguma saistībām. Vēl bīstamāka ir frāze, ka līgums ir saistošs esošā īpašnieka saistību pārņēmējiem…
Veidojas riņķa dancis starp zemes īpašnieku, kurš sašutis, ka nevar ar savām tiesībām rīkoties pēc paša ieskatiem, medniekiem, Valsts meža dienesta ierēdņiem un visbeidzot tiesu.
Tāpēc ļoti svarīgi pirms parakstīšanas rūpīgi izlasīt ikvienu līgumu. Arī tad, ja to atnesis labs paziņa vai pat draugs. Ja nepieciešams, var konsultēties ar juristiem vai mednieku organizāciju pārstāvjiem.
Kāds pieredzes stāsts
Diemžēl arī tiesa ne vienmēr var palīdzēt problēmu atrisināt. Aizkraukles novadā kāds zemes īpašnieks jau gadiem tiesājas, lai lauztu medību tiesību nomas līgumu ar medniekiem, taču tas tā arī nav izdevies, neraugoties uz pieaicinātajiem juristiem un vairākām tiesas prāvām…
Situāciju vērtē jurists
Situāciju komentē pieredzējušais jurists, Latvijas Mednieku savienības loceklis Artūrs Surmovičs: “Neredzot līguma tekstu, ir grūti komentēt aprakstīto problēmu. Ja līgumā ir paredzēts, ka puses var izbeigt līgumu, tikai savstarpēji vienojoties, tad vienpusējā kārtā bez tiesas starpniecības to izdarīt nav iespējams. Civillikuma 1587. pants paredz, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Savukārt, Civillikuma 1588. pants paredz, ka viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda.
Viena no iespējām, kas nav saistīta ar tiesvedības procesu, ir nekustamā īpašuma atsavināšana. Tiesību zinātnē ir atzīts, ka medību tiesību nodošanas līgums pēc savas būtības ir nomas līgums. Saskaņā ar Civillikuma 2174. pantu, kad iznomātājs vai izīrētājs nomas vai īres priekšmetu atsavina, ieguvējam jāievēro nomas vai īres līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā (2126. p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Rezumējot, jaunajam īpašniekam ir tiesības uzteikt līgumu par medību tiesību nodošanu neatkarīgi no līgumā paredzētās procedūras. Pieņemot lēmumu par iespējamo risinājumu, būtu jāizvērtē katra risinājuma plusi un mīnusi, tostarp laika un finanšu līdzekļu patēriņš.
Kārtējo reizi vēlos uzsvērt, ka līgums par medību tiesību nodošanu, tāpat kā jebkurš cits līgums, ir dokuments, kurš rada tiesiskās sekas – uzliek pienākumus un nosaka tiesības. Līdz ar to šim procesam ir jāpievērš pienācīga rūpība, nepieciešamības gadījumā piesaistot attiecīgās jomas lietpratējus. Tomēr bieži vien ir vērojama visnotaļ vieglprātīga attieksme pret medību tiesību nodošanas līguma nosacījumiem un līguma slēgšanu kā tādu. Turklāt šāda attieksme ir vērojama no abām līgumslēdzējpusēm.”
Par drūmo nākotni, nelegāliem tūristiem un nodevu noteikumu bīdīšanu. “Šauj garām!” #107 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības!
